Piedzīvojumi, pārdzīvojumi, labestība manā mūžā. VII
Filmēšanu izmantoju arī jautrības radīšanai, — man allaž gribējās padzīt velnu. Burtnieciešiem bija draudzīgas attiecības ar Mārsnēnu skolu. Pieredzes apmaiņai katru gadu pārmaiņus viesojāmies viens pie otra, reizē tika organizēts saviesīgs vakars ar priekšnesumiem un pārsteigumiem. Pirms kārtējās viesošanās Mārsnēnos piezvanīju viņu direktorei un lūdzu atļauju nofilmēt viņu pedagoģiskās padomes sēdi. Direktore piekrita. Atbraucis mājās, samontēju filmu «Par ko domā Mārsnēnu skolotāji pedagoģiskās padomes sēdes laikā». Filmas sākumā — pedagoģiskās padomes sēde. Tad parādās skolotājas tuvplāns un rokas, kas cep pankūkas. Sēde turpinās, parādās cita skolotāja tuvplāns un rokas, kas skaita maciņā naudu. Līdzīgi tika parādīti visi Mārsnēnu skolotāji. Viena ada zeķi, cits šķirsta intīma satura žurnālu, cita iztēlojas, ka viņu apciemo jaunais Burtnieku skolotājs. Filmā parādīts, ka viņš nes un slien pie loga trepes, lai iekāptu skolotājas istabā. Filma bija bez skaņas, to atjautīgi komentēja skolotājs Dzintars Vītols. Filmu uzņēma ar lielu jautrību, un neviens neapvainojās.
Burtnieku skolas skolotājiem bija tradīcija Starptautiskajā sieviešu dienā kaut kā interesanti apsveikt kolēģes. Piemēram, kartītē roze ar lapiņām un pieciem zariņiem, katra zariņa galā mūsu skolotāja vīrieša smaidošs ģīmītis, citreiz kartītē kariete, kurā sēž mūsu skolotājas. Karietes priekšā trīs, aizmugurē divi vīrieši, kas katrs velk uz savu pusi. Reiz apsveikumam iestudējām Mazo gulbīšu deju no «Gulbju ezera» — uz skatuves uzdejoja četri skolotāji no Valmieras teātra palienētos baleta kostīmos. Skatītāji bija sajūsmā un uzņēma milzīgus smieklu vitamīnu krājumus.
PARĀDE. Spartakiādes atklāšanā Anatolijs Kindzulis fizkultūras kolektīva priekšgalā. Foto no Burtnieku skolu muzeja
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv