Vēsumā, gluži kā paslēpes meklējot
Pa iestaigātu taku
Teciņus gar Dzirnavezeriņu no tirgus mājā nāk Anita. Sapirkusies reņģes. Tā pavairāk: gan cepšanai, gan marinēšanai, un arī kaķim iznākšot. Tik svaigas kā tirgū Valmierā nekur nevarot dabūt. Tādēļ, kā naudiņa atļaujot, viņa pēc reņģēm uz tirgu prom. Agris nāk nesteidzīgi, kā pats saka, brīžiem dabu baudot un atpūšoties. Viņam gājiens uz tirgu esot nopietna procedūra, vismaz divas reizes nedēļā — ceturtdienās un sestdienās. Darbadienā tādēļ, ka tad kaut ko lētāk var nopirkt, bet sestdienā piedāvājums lielāks. Kioskos, kuros tirgojas firmas vai arī redzams, ka pārdevējs pats nav savas preces saimnieks, gan cenas stāvot nemainīgas.
Iepriekšējā sestdienā, kad vēries vaļā jaunais tirgus Beātes ielā, Agris rīta pusē mājā smuku mūziku paklausījies, bet pēc tam tik un tā devies uz lielo tirgu, jo viņam «iestaigāta taka» esot būtiska. Vēl vairāk — zināmie tirgotāji, it sevišķi tie, kas jau gadiem pašu audzētus dārzeņus un kartupeļus tirgo. Šoreiz pat — sapircies labus kartupeļus pie mujānietes Marīnas. «Pie viņas un vēl citiem dārzeņu tirgotājiem pa ziemu jāiet otrā ēkā iekšā tajā galā, kur ārā zivis tirgo,» skaidro Arnis.
PIEDĀVĀJUMS. «Visu pie durvīm apskatei pat nevar iznest. Lai redzētu, ko sagādājis rudentiņš, bagāts vīrs, jānāk lūkot iekšā,» aicina Marīna.
Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv