Ir tikai jautājums: varu vai nevaru?
Pēdējos gados arvien vairāk cilvēku un pat nopietnākos gados izvēlas pārbaudīt sevi līdz šim nepiedzīvotās sajūtās. Vieniem tās ir ekstrēmi, neikdienišķi pārbaudījumi, citi, kas nekad mūžā nav dejojuši tautiskās dejas, atrod ceļu uz savu kolektīvu, vēl citi, kas gadiem ilgi uzskatījuši sevi par nemuzikāliem, iemācās spēlēt kādu instrumentu vai dāmas sāk gleznot, zīmēt. Un kā vieniem, tā otriem, izrādās, viss padodas, un viņi secina: varu!
Reizi nedēļā Valmieras muzejā kārtējās izstādes darbu fonā otro sezonu mākslas izpausmēm ļaujas grupa entuziastu. «Jokojoties dalāmies pirmziemniekos un otrziemniekos, tomēr nodarbībās sadzīvojam ļoti labi, un laiks aizskrien vēja spārniem,» skaidro muzeja speciāliste Guna, un kolēģes viņai piebalso. «Grupā ir dažādu profesiju pārstāvji — vairākas muzeja darbinieces, tirdzniecības pārstāve, manikīre, valsts iestādes speciāliste, vīrs, kas vasarā pastrādājis Norvēģijā, atkal ir mums pievienojies... Bet īstenībā par šīs radošās kompānijas izveidošanos jāpateicas Beverīnas novada dāmām Līga Verginai, Ingai Loginai, kas mūs saorganizēja. Smejamies: Beverīnas novads jau nosacīti ir Valmierā bez kādu oficiālu robežu paplašināšanas. Jo muzeja teritorijā izveidojusies neliela beverīniešu saliņa — te ir Liepziedi un Rozmarīns, novada amatnieku veikaliņš un kopīgā amatiergleznotāju kopa. Arī mūsu skolotāja profesionāla māksliniece Ieva Lapiņa-Strazdīte ir beverīniete — viņu ar mums strādāt sarunāja aktīvās Beverīnas novada dāmas.»
RADOŠĀS STUNDAS. Gleznošanas kursu dalībnieces Valmieras muzejā.
Artas Rozītes foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv