Ekoskolu programma – ilgtspējīga attīstība

Būtiskākā globalizācijas procesa iezīme – ģeogrāfiskais attālums vairs nav noteicošais, lai saņemtu preces un pakalpojumus, veidotu inovācijas vai atrastu jaunus sadarbības partnerus. Līdz ar to viss ir daudz pieejamāks, dienas laikā varam aizlidot uz otru pasaules malu vai saņemt sūtījumu no Liepājas, kas ir būtiski ekonomikas attīstībai, un tam ir savi plusi un mīnusi. Bet kā mazināt nelabvēlīgās sekas uz vidi?

Ekoskolu programma

Lai mazinātu saimnieciskās darbības ietekmi un veicinātu ilgtspējīgu attīstību, ir dibināts Vides izglītības fonds (VIF). Ilgtspējīga attīstība ir tad, kad cilvēki, apmierinot šodienas vajadzības, nerada draudus nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanai, respektīvi, nākamajām paaudzēm būs iespēja dzīvot sakārtotā un tīrā vidē, kāda tā ir šobrīd.

VIF mērķis ir izglītot sabiedrību par vides tematiem. Kopš 1998. gada fonds nodrošina iespēju iesaistīties FEE International programmās. Viena no tām ir Ekoskolu programma, kurā ir iesaistījušās aptuveni 200 izglītības iestādes Latvijā, sākot no bērnudārza līdz augstākās izglītības iestādēm. Un ikkatrā no tām ir septiņi galvenie elementi: ekopadome, Skolas Vides novērtējums, Skolas Vides rīcības plāns, tā pārraudzība un izvērtēšana, sasaiste ar mācību procesu, skolas un sabiedrības iesaistīšana un Vides kodekss. Tāpat visu mācību gadu ekopadomes darbs ir veltīts kādai aktuālai vides tematikai jeb notiek darbs Ekoskolu tematiskajās grupās.

Dzīves stila atšķirības

Kā min Ēveles pamatskolas direktore Barbara Dauvarte, vienīgais labais, kas palicis no padomju laikiem, – ka cilvēki ir iemācījušies taupīt lietas. Lauku saimniecībās katra stikla burciņa tiek izmantota atkārtoti, lai pagrabā noglabātu krājumus ziemai. Mizas un citi bioloģiskie atkritumi tiek atdoti lopiem vai vistām. Skolēni, palīdzot vecākiem mājas darbos, neapzināti piekopj ja ne gluži bezatkritumu dzīvesveidu, tad ir ļoti tuvu tam un šķiro atkritumus. Tāpat cilvēki, dzīvojot attālāk no lielām pilsētām, izvēlas preces iegādāties lielākos apjomos, kas samazina iepakojuma patēriņu. Lai apzinātāk skolēnus pievērstu vides problēmām, Ēveles pamatskola Ekoskolu programmā darbojas jau 12 gadus, kā arī ir vairākkārt ieguvusi Zaļo karogu, kas apliecina teicamus sasniegumus un ir prestiža vides kvalitātes zīme. «Visu laiku ir jāpiestrādā un nevar atslābt, jo Zaļais karogs ir katru gadu jānopelna no jauna,» uzsver Ēveles pamatskolas skolotāja Ilze Cara, kas koordinē Ekoskolu programmu izglītības iestādē.

Iesaista vietējo kopienu

Iesaistoties Ekoskolu programmā, mācību iestādē ir uzsākta atkritumu šķirošana. Pedagogi skolēnus mudina iesaistīties ar citās ar vidi saistītās aktivitātēs un konkursos. «Atkritumu šķirošanā cenšamies iesaistīt visus pagasta iedzīvotājus. Jau ir iestrādājies, ka mums uz skolu visi ciema iedzīvotāji nes gan makulatūru, gan PET pudeles, gan baterijas. Mēs izziņojam, kad skolā norisinās akcija. Tas ir divas reizes gadā, mēs savācam un nododam savākto, sadarbojoties ar Zaļo jostu,» skaidro skolotāja.

Pagājušajā mācību gadā Ekopadome savu darbu veica par atkritumu tematiku. «Bērni taisīja aptaujas lapas par to, kā mūsu pagastā mājsaimniecībās notiek atkritumu šķirošana un cik daudz katrs saražo lieko. Paši viņi šīs anketas iznēsāja pa mājām, un vēlāk iedzīvotāji tās atdeva atpakaļ Ēveles pagasta pārvaldē,» pauž Ilze Cara. Viņa vērtē, ka iedzīvotāju iesaiste un atsaucība ir ļoti laba, gan iesaistoties vākšanas akcijās un tā palīdzot skolēniem, gan aizpildot bērnu sagatavotās anketas.

Aicina ciemos citas skolas

Mācību iestāde ne vien piedalās akcijās, bet pati rīko pasākumus un aicina gan citas sava novada skolas, gan skolēnus no tuvējiem novadiem, lai arī viņus mudinātu vairāk pievērsties vides lietām, piemēram, Matīšu pamatskolu, kas sākusi darboties Ekoskolu programmā un šogad saņēmusi sertifikātu, – tas ir patīkami un rada iespējas sadarboties pedagogiem un skolēniem. «Mēs arī esam rīkojuši pasākumus,  piemēram, ekodienas, kad uzaicinām visas sava novada skolas, lai nāk mūsu pulciņā. Pavasarī bija pasākums, kur nodarbības bija sagatavojusi Dabas izglītības centra «Ziemeļvidzeme» vadītāja Inta Soma,» min skolotāja. Ekopadome bija sagatavojusi konkursu, kurā bija jāatbild uz jautājumiem par Latvijas vidi, gada augu un putnu, klimata pārmaiņām. Tajā piedalījās komandas no četrām skolām.

Sniedz lietām otro dzīvi

Iesaistot vecākus, skolā ir noritējušas vairākas radošās darbnīcas, kur lietām ir dota pavisam citādāka «dzīve». «Vienu gadu mēs veidojām eglīšu mantiņas no tukšajām spuldzītēm, tās dažādi apkrāsojām, apģērbām arī ar audumiem, kas vairs nav vajadzīgi. Ja vecāki tiek uzrunāti, viņi aktīvi iesaistās,» skaidro skolotāja. Tāpat viņa uzslavē mājturības skolotāju Antonu, kas ik pavasari kopā ar bērniem veido putnu būrus un uzstāda pagastā, viņš bērniem veido vides spēles no koka. Arī vecās balzama pudeles viņa vadībā pārtop par skaistu interjera priekšmetu.

Uzturā lieto vietējo

Cik ir iespējams, bērni un jaunieši tiek mudināti lietot vietējos dārzeņus un augļus. Ik rudeni viņi našķojas ar āboliem no kokiem skolas dārzā un pavasaros dzer bērzu sulas. Rīcības dienu ietvaros, kas Ekoskolām ir novembrī, Ēveles skolas skolēni kopā ar vecākiem domāja par veselīgu uzturu. Notika salātu konkurss, kurā skolēni atrada paši savas receptes un pagatavoja citiem, izmantojot dārzeņus un augļus no saviem dārziem, kam ir tādas iespējas.

Nodarbības vidē

«Esam uzcēluši zaļo klasi, kur mums notiek mācību stundas; ja laika apstākļi ļauj, tad bērnus rosinām doties ārā un mācīties pie dabas, it sevišķi klases, kam ir dabas zinības,» min Ilze Cara. Mācību iestāde vienu vai divas reizes gadā pie sevis aicina Intu Somu, kurai ir bagātīgs nodarbību klāsts par dabas zinātnēm. Viņa ir jomas speciāliste un prot bērnus aizraut un atbildēt uz viņus interesējošiem jautājumiem.

Tāpat gandrīz kā ikgadēja tradīcija ir koku stādīšana Mežu dienās, iesaistoties Latvijas valsts mežu aktivitātēs, vai bērni dodas apstādīt kāda individuāla meža saimnieka īpašumu. Nozīmīgi, ka bērni un jaunieši redz kā šie koki pēc gadiem izaug un cik nozīmīgi ir tos kārtīgi iestādīt, lai tie ieaugtos zemītē. Pēc šādiem labiem darbiem skolotāji un skolēni notiesā gardu zupu vai cep desiņas ugunskurā, un tas veido labvēlīgu savstarpējo mikroklimatu.

Kopīgi darbi Ēveles skolēniem nav sveši, divreiz gadā katra klase sakopj sev ierādīto skolas teritoriju, tā rūpējoties par vides kārtību apkārt izglītības iestādei, tāpat arī pavasaros bērni piedalās Lielajā talkā, kad tiek sakoptas ceļmalas no vienas Ēveles zīmes līdz otrai, kas mudina jauniešus padomāt, pirms ko nomest zemē, un aicināt citus to nedarīt, lai pašiem nav vēlāk jāvāc.

Vides pulciņš

Arī ārpusskolas aktivitātēm ir dažādas variācijas – mācību iestādē no 2000. gada darbojas mazpulks, kas mudina spert pirmos soļus lauksaimniecības biznesā. «Viņi pavasarī sasēj sēkliņas un saaudzē puķu stādiņus, ko mēs vēlāk stādām skolas pagalmā. Ja ko vajag, to piepērkam klāt. Vienkāršas puķītes, ko apkopējas kopā ar bērniem izstāda ārā,» min skolotāja.

Ilze Cara vada arī vides pulciņu. Lai pievērstu mūsdienu laikmeta bērnus vides sakārtošanai, skolotājai nākas pieiet tam radoši – skolēni spēlē datorspēles, kur jāšķiro atkritumi, rudenī veido ziedu paklājus, ābolu gadā – instalācijas no āboliem. «Miķeļdienas tirdziņu organizē mazpulcēni kopā ar vides pulciņa dalībniekiem, kad katrs tirgo savas lietas, ko paši sacep vai izaudzē,» tā Ilze Cara.

Lai pati ēka būtu draudzīgāka videi, skolai no 2009. gada ir uzstādīts zemes siltuma sūknis, kas uzkrāj zemes virskārtā esošo siltumu un nodrošina komfortu telpās vēsajā laikā. Tāpat ir uzstādīts GDog, kas nodrošina elektrības patēriņa monitoringu. Tā  iespējams konstatēt vietas, kur ir elektrības zudums, kur elektrības enerģija aiziet bezjēdzīgi, un tā ilgtermiņā ietaupīt.

Nākotnes perspektīvas

Ekoskolai nākas dzīvot līdzi tendencēm, aizvien skaļāk cilvēki apspriež ātrās modes radītās sekas uz klimatu. Saražots tiek vairāk apģērbu, nekā cilvēki spēj uzvilkt. Skolotāja ir nākusi pie secinājuma, ka arī Ēveles skolā šajā mācību gadā kaut kas būtu jādara šajā sakarā, bet tas vēl jāapspriež ar skolēniem, vai tie būtu tirdziņi, vai maiņas punkts, kur vecāki varētu atstāt nevajadzīgo, bet labas kvalitātes apģērbu. «Mums skolā šogad vajadzētu taisīt Andeles Mandeles, lai tā drēbe varētu izdzīvot savu mūžu, nevis tiktu nodedzināta vai iemesta pažobelē – kas vienam nav vajadzīgs, tas otram noder,» tā Ilze Cara.

Katram savas stiprās puses

«Citi saka, ka mazām skolām ir zema izglītības kvalitāte. Es nepiekrītu – visi nevar būt profesori. Bērnam varbūt padodas kaut kas cits, viņam ir kaut kas, ar ko viņš var izcelties un izpausties kaut kā citādāk. Mēs neesam reitingos, bet es vienmēr priecājos, ka to visu spējam panākt caur mieru. Mums šogad bija skolas akreditācija. Akreditācijas komisija uzsvēra to, ka skolā ļoti jūt labestīgo mikroklimatu, kas ir starp bērniem, skolotājiem un tehniskajiem darbiniekiem. Liela ģimene, kurā neviens netiek atgrūsts tāpēc, ka viņš ir savādāks. Visiem viena doma galvā,» Ilze Cara ir gandarīta par mācību iestādē valdošo atmosfēru.

GANDARĪTI, ka ieguldītais darbs ekopadomē norit veiksmīgi un atkal ir izdevies iegūt Zaļo karogu. Ēveles pamatskolas foto

ZAĻAIS KAROGS šajā mācību gadā piešķirts 129 izglītības iestādēm, savukārt Latvijas Ekoskolu sertifikāts – 49. Vides izglītības fonda attēls

Laikraksta "Liesma" pielikums "Globālais un lokālais" tapis ar Latvijas valsts budžeta finansētas mērķprogrammas "Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programmas" atbalstu.