Meliorācija – kolektīva atbildība

Šogad ir vairāk sniega

Pērnajā gadā ekskavators bija nodarbināts gandrīz visu gadu. Bet šogad ir lielāka sniega kārta, kas apgrūtina darbus, un tie tiks atsākti līdz ar pavasara atnākšanu. Ziemas mēnešos tiek tīrīti lielie grāvji, kur ir kūdrāji, jo tie nesasalst, savukārt vasarā, kad ir sausāks, tiek mainītas drenu caurules problēmzonās. Tās ir bojātas vai aizdambējušās, kas neļauj meliorācijas sistēmai funkcionēt kopumā.

Izjūtams speciālistu trūkums nozarē

«Mēs sadarbojamies un slēdzam līgumu ar Andri Sulaini. Viņš jau ir pensijā, bet pietiekami spēcīgs un aktīvs, lai pakonsultētu un ieteiktu savu padomu, jo jauno speciālistu jau nav. Pirms kāda gada Smiltenes tehnikums sāka kaut ko darīt, bet viņi vairāk gatavo ekskavatoristus/racējus, jo tur laikam var vairāk nopelnīt vai tas ir prestižāks amats,» novērojumos dalās Valdis Circenis. Tādi speciālisti, kas saprot meliorācijas sistēmas un prot hidromelioratīvo būvniecību, ir retums Tāpat plāni, kas šobrīd ir pieejami mājaslapā melioracija.lv, realitātē atšķiras, tāpēc nākas meklēt zinošus speciālistus, kas var pakonsultēt šajā jautājumā.

Mācību iestādes nepiedāvā vairs iegūt šāda veida zināšanas, vienīgi pieejami speciālisti, kam ir virs 70 gadiem, kas paši piedalījušies šajos darbos. Viņiem pieejami vecie rasējumi, kas ir ar roku zīmēti, pēc tiem arī tiek veikti nospraudumi dabā. Cilvēkam, kas izprot meliorācijas sistēmas galvenos principus, ir krietni vieglāk precīzāk noteikt drenu cauruļu atrašanās vietu zem zemes, tāpat viņa padomi ir balstīti uz iegūto dzīves pieredzi. Uz lauka ir redzamas drenāžas akas, kas ir pazemes savākšanas sistēma. Savukārt pēc tam pašteces rezultātā ūdens no tām aiztek uz lauka malās esošajiem grāvjiem. Lai paaugstinātu efektivitāti, akas ir jāveido ieplakās, un te saimniecībai lieti noder Andra Sulaiņa konsultācija par vietas izvēli.

Padomju laiku mantojums

Drenāžas caurules zem zemes atrodas dažādos dziļumos. «Viss ir atkarīgs no noteces. Ir zemākais un augstākais punkts. Kā zināms, ir jābūt dažu centimetru kritumam, lai ūdens aizplūstu. Dažkārt ir tā, ka drena ir ierakta ļoti sekli, jo šeit kādreiz  bijis govju komplekss un platības apsaimniekotas kā ganības. Viņi nav daudz piestrādājuši pie dziļuma, vienkārši ielikuši drenu caurules. Vietām ir ielikts tik sekli, ka, strādājot ar arklu, tas sasit visas tās drenas,» dalās zemnieku saimniecību vadītājs Valdis Circenis. Lai rastos priekšstats, –arkls zemi apstrādā aptuveni 20 cm dziļumā.

Zemes atgriešana lauksaimnieciskajā apritē

Meliorācijas sistēmu apkopi optimāli ir veikt sezonu starpposmos – kad novākta raža vai pavasarī, kad lauki vēl nav apsēti. Trešā opcija ir lauku atstāt neapstrādātu, izņemt no aprites un sakārtot ūdens noteces sistēmu. «Lai atgrieztu jaunās zemes apritē, kur ir aizaudzis, ir tāda pakāpeniska darba uzsākšana no viena lauka stūra. Meliorācija ir jāatjauno. Mēs ejam cauri visai meliorācijas sistēmai. Ja gribi ātrāk to zemi dabūt, tad nevar cerēt uz Eiropas naudām, šauboties, būs vai nebūs. Uztaisīsi projektu, un atkal paies laiks, un nekas nesanāks. Labāk sākt tagad pašam un rekonstruēt to, kas tur ir darīts, savest kārtībā un mēģināt ātrāk zemi atgriezt lauksaimnieciskajā apritē,» uzsver vadītājs.

Pēc viņa aprēķiniem, lai apritē atgrieztu vienu hektāru aizaugušas lauksaimniecības zemes, saimniecībai tas izmaksā aptuveni 1500 līdz 2000 eiro, ņemot vērā, ka viņi to dara paši ar savu tehniku. «Ja iegādājas pārdesmit hektārus aizaugušas zemes, mums ir 20 tūkstoši eiro vajadzīgi, lai to atgrieztu lauksaimniecības apritē. Un tā cilvēki iesprūst tajā problēmā,» skaidro Valdis Circenis. Viņš novērojis arī tādu praksi, ka zemes īpašnieki platības neuztur labā kārtībā un apsaimnieko tikai labo zemes gabala daļu, bet nesmukumus iedeklarējuši kā meža pudurus, kas realitātē ir nesakoptās meliorācijas sistēmas sekas.

Meliorācijas sistēmas apsekošana

Atrokot meliorācijas sistēmu un konstatējot aizdambējumu, tiek lietots drenu skalotājs, kas ar ūdens spiedienu izsist radušos aizsērējumu. Tāpat tas palīdz apzināt drenu stāvokli, vai ir vajadzīgas jaunas vai pietiek ar drenāžas caurules protēzi, vai arī mēģināt restaurēt veco. «No jauna mēs liekam tādās vietās, kur kādreiz 60. gados bija māla caurulītes. Redzētas arī koku kastīšu drenas, kas vēl joprojām vietām ir saglabājušās. Tās vairāk lika kūdrainākās vietās, jo, ja gaiss nepiekļūst, koks nepūst. Tajās vietās vairs nav variantu, tur viss ir jāliek no jauna,» skaidro zemnieku saimniecību vadītājs, kas meliorācijas sistēmām nopietni pievērsies pēdējos sešus gadus. Turpinot viņš uzsver: «Mūs lielais mitrums diezko neiespaidoja, jo esam tik daudz izdarījuši. Mēs nesaskaramies ar tādu problēmu, ka lauki slīktu nost. Ir vietas, kur zeme ir kustināta, kur tā ir labota, tur vienmēr augsne ir mīkstāka, jo nav izveidojies stingrs sablīvējums. Pastāv riski, ka tehnika tur var noslīkt un rasties problēmas, bet ir arī vietas, kur apakšā vienkārši ir pazemes avoti, ūdens pastiprināti krājas. Tur ir sarežģīti novadīt lieko, lai vispār problēmu nebūtu.»

Kārklu puduri piesaista bebrus

Aizlaistajās zemēs bieži nākas sastapties ar kārklu puduriem, kuriem ir bārkstveidīgās saknes, un tās sabojā drenu caurules. Krūms atrod mitruma avotu un barojas no tā, kā rezultātā sistēmā nonāk smiltis, kas, laikam ejot, izveido smilts korķi. Ja tas netiek laikus konstatēts, uzbraucot smagajai tehnikai, smaguma rezultātā viss tiek salauzts. Savukārt, ja tas netiek salabots, veidojas pilnīgi neauglīga vieta vai saaug pilns ar krūmiem, kas ir nesakārtotas meliorācijas sekas.

Tāpat kārkli aug aizlaisto zemju malās, gar grāvjiem, kas piesaista arī bebrus. Tāpēc ekskavators apaugumu likvidē ar kausu – sākotnēji viss tiek nozāģēts, plēsts laukā no zemes, tiek izkaplētas aizauguma saknes, kas vēlāk saliktas kaudzē un aplietas ar slāpekli, lai tās ātrāk sadalās. Pēc pāris gadiem nolīdzina. To ir svarīgi darīt, jo grāvju malā pienāk meliorācijas sistēmas izteka, kurai ir jābūt līdz ar ūdens līmeni. Ja bebrs ir izveidojis dambi tuvējā apkārtnē no nenokoptajiem krūmu puduriem un tā rezultātā grāvī ir paaugstinājies ūdens līmenis, tad ūdens no drenām nevar brīvi izplūst. Tas tek atpakaļ sistēmā, traucējot tai pilnvērtīgi funkcionēt. Rodas aizsērējumi un drenu caurules ir jāpārtīra un jāskalo. Sakoptā vide ap grāvjiem nepatīk bebriem, tie izvēlas dzīvot vietās, kur ir viegli pieejama barības bāze.

Nevar nodalīt sistēmu no pārējiem

«Mums ir problēma ar pašvaldības un valsts notecēm, kas netiek uzturētas kārtībā. Pašvaldība tur neko nedara, valsts kaut ko – Dedumas upītei viņi iztīrīja vienu krastu, bet otru netīrīja. Esam pārtīrījuši gultnes arī valsts notecēm, esam pārgājuši kilometriem. Netīrām visu grāvi, bet pārejam pamatnei, ja tā ir aizsērējusi. Ja mūsu ūdens noteces vai caur pašvaldības, vai valsts notecēm savienojas ar Gauju, mēs tās nevaram nodalīt no savām, jo nestrādās kopējā sistēma. Ūdens neaizplūdīs. Reizēm esam spiesti tuvējos gabalus pāriet, vismaz iztīrīt gultnes, lai tas, ko mēs esam ieguldījuši, nezustu,» tā Valdis Circenis.

Palīdz sakārtot notekas arī citiem

Noderīgo pakalpojumu tuvējie var iegādāties no zemnieku saimniecības, bet ir teritorijas, ko viņi ir ieinteresēti sakārtot ar zemes īpašnieku atļauju bez maksas, lai nodrošinātu sistēmas kopējo darbību. «Ja ekskavatora pakalpojumi ir vajadzīgi tepat apkārtnē, tad uzliekam uz treilera un darbojamies. Tā ir dārga tehnika, kurai darbs visapkārt ir nepārtraukti. Mēs nešķirojam zemes gabalus, bet ir visdažādākās reakcijas no īpašniekiem. Ja mēs piedāvājam iztīrīt, ir pat privāto gabalu īpašnieki, kuri saka: man neko nevajag, neaiztieciet manu grāvi. Bet mēs neprasām naudu. Pilnīgi neadekvātas dažkārt ir reakcijas. Es pat nevaru pateikt, kas tam ir pamatā. Varbūt kontroles sistēma ir par vāju, un tā nesasniedz tos indivīdus, kas dzīvo ar savu mazo zemes gabalu. Bet likums nosaka, ka meliorācijas sistēmas uzturēšana, ja tā ir kopēja ar kaimiņu, ir kolektīva atbildība. Izpratnei, laikam ejot, vajadzētu attīstīties,» tā Valdis Circenis.

Izvērtē, pirms pērk vai nomā zemi apsaimniekošanai

Aptverot aizvien lielākas teritorijas, kritiski tiek pieņemts lēmums par platības iegādi vai nomu. Ja tās meliorācijas sistēma ir atrauta no jau iepriekš sakārtotās, visticamāk, saimnieks no tās atteiksies, jo to būs ļoti grūti izdarīt. Arī nopietni tiek apsvērts, vai ieguldītie līdzekļi ir adekvāti tam, ko saņems pretī. Bijuši arī negatīvi gadījumi, kad zeme sakārtota, ieguldīti līdzekļi un plānots to nomāt, bet īpašnieks vēlāk atsakās un pasaka: paldies un atā!

Ceļas zemes kopējā atdeve

«Saimniecībā kopumā vidējā ražība ir cēlusies. To ir grūti izmērīt, jo katru gadu laika apstākļi atšķiras. Ieguldījumi ir veikti, un sakārtošana vairo zemes auglību, bet tā atdeve nenotiek vienā gadā. Zemes ielabošana ir lēns pasākums. Faktiski pieci seši gadi vajadzīgi, lai zemi iekustinātu, novadām lieko ūdeni, notiek kaļķošanas pasākumi, augšņu analīzes,» tā Valdis Circenis. Pilnībai pietrūkst vien skrēperu, ar kuriem līdzināt un veidot augsnes mikroreljefu. Vajadzīga jaudīga tehnika, ar ko pārvietot un aizvilkt ciet mikroplaisas. Tas ir vēl dārgāks zemes apstrādes veids, ko veic pēc meliorācijas sistēmu sakārtošanas, kas arī būtiski palielina ražību, bet prasa vēl lielākus finanšu ieguldījumus.

VALDA CIRCEŅA rokās – darbā procesā atrastā māla drenāžas caurule, kas kalpojusi muižkungiem Tiepeles muižā Trikātas pagastā. Ārijas Romanovskas foto

«Liesmas» pielikums «Ziemeļvidzemes līkločos» ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.