No virtuves līdz... atkritumu poligonam
Ar visnotaļ interesantu un atraktīvu Cēsu restorāna Kest šefpavāra Māra Jansona meistarklasi kartupeļu izmantošanas bezatlikumu tehnoloģijā ZAAO pagājušajā piektdienā uzsāka informatīvo kampaņu Šķirot BIO? Loģiski! par bioloģisko atkritumu dalītu vākšanu. Starp citu, tieši restorāns Kest noslēdzis pirmo līgumu ZAAO darbības teritorijā par brūno bioloģisko atkritumu konteineru un tā izvešanu.
Pirms dabas un tehnoloģiju parka URDA konferenču zālē bija sācies pasākums, atbildot uz trim Liesmas jautājumiem, šīs kampaņas būtību ieskicēja GINTS KUKAINIS, SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs.
Ar ko šī diena īpaša uzņēmumam ZAAO?
Ar to, ka ZAAO uzsāk jaunu pakalpojumu. Mēs, visi Latvijas iedzīvotāji, gribam dzīvot kā Eiropā, nu, tad arī mums tās Eiropas prasības ir jāsāk pildīt! Tās ir Eiropas Savienības direktīvas attiecībā uz noārdāmiem atkritumiem, Latvija tās ir apstiprinājusi. Šī mums ir nozīmīga diena, jo tiek uzsākta sabiedrības informēšana Vidzemes teritorijā par bioloģiski noārdāmiem atkritumiem, kur mēs stāstām un skaidrojam, kā ieviesīsim šo pakalpojumu, kuras ir tās lietas, kas būs pieejamas – vai tas būs brūnais konteiners, vai tā ir kompostēšana mājsaimniecībā, kad mēs vedīsim un kur vedīsim savāktos atkritumus un ko pēc tam ar tiem darīsim. Šodien ekskursijā parādīsim arī pie mums uzbūvēto jauno bioloģisko atkritumu pārstrādes rūpnīcu un parādīsim, kā šie atkritumi tiks pārstrādāti.
Sanāk, ka iedzīvotāju izglītošana un apmācīšana notiek vienlaikus ar reāla pakalpojuma piedāvājumu viņiem.
Jā! Ar reāla pakalpojuma piedāvājumu un reāli arī parādot to ciklu, kā virtuves atkritumus, kas ir nonākuši brūnajā konteinerā, mēs pārstrādājam un kas tur rezultātā veidojas.
UN TAGAD – MĒRCĪTI! Šefpavārs Māris Jansons (vidū) no īpaša putošanas sifona papildina porcijas ar mērcīti, kuras tapšanā izmantotas arī kartupeļu mizas.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv
Cilvēks nevar dzīvot bez atkritumiem. «Bez atkritumu dzīves veids» ir utopisks jeb dzīvē nekad nesasniedzams lozungs. Ilgspējīga attīstība ir vel reāla. Biotehnoloģija, it īpaši 2. un 3. paaudze, ir reāla. Bet pārējais ir no zinātnes patāli, izpušķoti lozungi.
Problēma ir tāda, kā bioloģiskos atkritumus nogādāt. Tie tāpat tiks pildīti maisos. Kā maisu saturu atdalīt, no to biodegradējamā satura? Liela daļa plastmasu pagaidām vel nav bioloģiski noārdāmas. Līdzīgi kā savulaik bija ar lignīnu – dabas polimēru. Bet pēcāk sēnes un baktērijas iemācījās to noārdīt. Protams, ne visas plastmasas šādi noārdīsies, bet daļa šādi pašutilizēsies.