No starta barjeras līdz finiša karogam

«Rūjienas motoklubs pirmo moci viņam iedeva lietotu, bet otro, kad Serģis jau dzīvoja Cēsīs, – pilnīgi jaunu, jo rīdzinieki nākamo čempionu no laukiem sākumā neesot ņēmuši vērā un viņš piecus gadus pārstāvējis Rūjienu, kamēr Cēsis viņu ņēmušas savā paspārnē. Serģim bija divi varianti – vai nu pirmais, vai nojūk mocis,» atceras Guntis, rādot krievu laika blakus­vāģus lietošanas kārtībā, ar kādiem savulaik vīri sacentās Latvijas un vissavienības trasēs. Pats gan viņš blakusvāģu klasē neesot startējis, vien šad tad sava prieka pēc pavizinot bērnus un tūristus. 

«Kad nāca perestroika, viss tika noprivatizēts un kādu laiku nekas nenotika, un tad kādā 2001. gadā es sāku vākt Rūjienas moto kluba, kuram šogad aprit septiņdesmit gadu jubileja, vēsturi – pirmais kross pie Eriņu muižas noticis 1951. gada augustā. Bijuši paredzēti trīs dalībnieki, bet viens Naukšēnos no pontonu tilta iebraucis krastā, un tā sacentušies tikai divi, uzvarējis Rūdolfs Jansons. Šo faktu pieņēmu kā motosporta sākumu Rūjienā, augustā rīkosim krosa pasākumu. Tagad es organizēju Eriņu kausu, jo šobrīd Rūjienā ir amatieru braucēju uzplaukums pāri par 20, viņi lielajos krosos nebrauc. Iecavā dzīvo Dzintars Zariņš, viens no četriem brāļiem Zariņiem, kuri kādreiz darbojās mūsu moto klubā, kopā ar viņu sportistiem būs kādi 50 braucēji, tā ka kross sanāk no mums pašiem vien.

GUNTI LAPSIŅU viņa audzēkņi ir saukuši gan par Krusttēvu, gan par Vecotēvu un Tēvu, bet rūjieniešiem viņš pazīstams pēc uzvārda sinonīma kā Kūms. Ārijas Romanovskas foto