Nemateriālais kultūras mantojums – ne tikai pagātne, bet arī šodiena un nākotne

Kas iedrošināja «Rūzeli» pieteikties līdzdalībai Eiropas kulinārā mantojuma tīklā un kādas iespējas tas tagad paver?

Uz šo drosmīgo soli mūs izaicināja latgalieši. Cik vien braucām uz Latgali pēc pieredzes, tik priecājāmies, kā atkal viena vai otra vietējā saimniecība ar saviem ražojumiem vai pakalpojumiem piesaista tūristus un darbojas Eiropas kulinārā mantojuma tīkla paspārnē. Latgalē ir pat pašiem sava kulinārā mantojuma biedrība. Vai Rūjiena sliktāka? Izpētījām pieteikuma kritērijus un, saprotot, ka tieši pēdējos gados esam tik daudz paliekoša paveikuši Rūjienas un tās apkārtnes nemateriālā kultūras mantojuma apzināšanā, saglabāšanā un popularizēšanā, nolēmām, ka pamatoti drīkstam šajā jomā pretendēt arī uz līdzdalību Eiropas apritē. Tā nu Rūjienas amatnieku biedrība «Rūzele» ir iesaistījusies Eiropas kulinārā mantojuma tīklā, kas ļauj mums būt vieniem no Vidzemes reģiona kulinārā mantojuma popularizētājiem Eiropā. No Vidzemes šajā tīklā ir tikai «Lazdonas piensaimnieks» un biedrība «Rūzele». Sadarbojamies ar Latgales kulinārā mantojuma biedrību, rakstām projektus LEADER, iedzīvotāju iniciatīvu un Novada fonda projektus, lai nodrošinātu infrastruktūras uzlabošanu, finansējumu materiāli tehniskajam nodrošinājumam un biedru apmācībai Rūjienas Tautskolā. Sadarbojamies arī ar Valmieras novada pašvaldību un piedalāmies pārrobežu programmu pieredzes apmaiņās un semināros, bet sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju centru un Zemkopības ministriju esam gan kā mācību bāze, gan viņu rīkoto pasākumu dalībnieki.

Iestāšanās Eiropas kulinārā mantojuma saimē bija likumsakarīga, jo pirms tam taču paveicāt nopietnu mājas darbu. Pastāstiet par to plašāk.

Nemateriālais kultūras mantojums sevī ietver Rūjienas un tās apkārtnes tradicionālās amatu prasmes, tradicionālos ēdienus, mutvārdu tradīcijas un arī rūveniešu valodu.

Rūjienas Tautskola un Amatniecības centrs ir vieta, kur tiek apkopotas un saglabātas Rūjienas amatniecībai raksturīgās tradīcijas, kulinārais mantojums, kur notiek amatu prasmju nodošana jaunajai paaudzei. Pateicoties Rūjienas amatnieku biedrībai «Rūzele», kas apvieno 74 amatu pratējus, divpadsmit gadu laikā ir izveidojusies vietējā amatu pratēju kopiena, kura jūt sevī spēku un vēlmi Rūjienas puses nemateriālo kultūras mantojumu padarīt vēl redzamāku. Biedrība nu jau daudzu gadu garumā to popularizē ne tikai vietējā kopienā, bet arī starptautiskā mērogā, it sevišķi Rūjienas ārvalstu sadraudzības pilsētu viesiem no Vācijas, Japānas, Gruzijas un Uzbekistānas.

Biedrība, iestājoties Eiropas kulinārā mantojuma tīklā un pārstāvot Vidzemes reģionu, vēl vairāk dažādos veidos popularizē Rūjienas ēdienus. Esam uzrakstījuši vēl vienu iesniegumu – kultūras zīmes «Latviskais mantojums» saņemšanai. Ceram, ka tas mums dos vēl lielāku pozitīvo atpazīstamību un nodos vēstījumu, ka Rūjienas pusē dzīvo un strādā darbīgi ļaudis, kuri, cienot un respektējot savu pagātni, iet uz nākotni, un tas tiek mūsdienīgi un saistoši vēstīts. Visi savāktie izziņas materiāli ir apkopoti, sagatavoti datordrukā, prezentācijās un digitāli, lai nodrošinātu tiem mūsdienīgu pieejamību. Apmeklētājiem pie mums ir dota iespēja apgūt jaunas zināšanas un prasmes radošajās darbnīcās. Ir sagatavoti arī uzskatāmie materiāli – Rūjienas cimdu un zeķu rakstu paraugi, brunču rakstu paraugi, jostas un celaines. Ir izdots Rūjienas ēdienu stāstu kalendārs un šogad ir izdots arī Rūjienas ēdienu stāstu 10 recepšu krājums. Nākamajā gadā plānojam turpināt izdot nākamās Rūjienas ēdienu stāstu 10 receptes.

Rūjienas ēdienu degustācijās pamatā tiek piedāvātas receptes no 20. gs. 60.-70. gadiem, kuras ir iegūtas Valmieras zonālajā valsts arhīvā un ir apstiprinātas ar protokoliem. Tiek izmantotas arī atjaunotās vecās receptes pēc vietējo iedzīvotāju iesūtītām atmiņām par ēdienu tradīcijām 20. gs. Rūjienā un tās apkārtnē. Papildus tiek izmantoti vietējo mājražotāju ražotie gardumi, ko gatavo patlaban – mūsdienās. Rūjienas amatnieki piedāvā savus izstrādājumus un meistarklases – par pamatu ņemot savāktos materiālus gan vēsturiskā, gan mūsdienīgākā izpildījumā.

Mums ir svarīgi cilvēkiem likt saprast, ka Rūjienas nemateriālais kultūras mantojums nav tikai pagātne, tā ir gan šodiena, gan nākotne. Tādēļ esam izveidojuši šādu piedāvājumu, izziņas un uzskates materiālus, kas uz šo mantojuma daļu liek paskatīties ar šodienas acīm. Vēlamies, lai cilvēki līdzdarbotos un aizrautos. Lai svētkos meitenes apvilktu Rūjienas brunčus un, ciemiņus gaidot, galdā celtu Rūjienas salātus un Rūjienas veltnīšus. Lepojamies ar saviem Rūjienas rakstiem, Rūjienas ēdieniem un rūveniešu valodu.

Kļūstot par Eiropas kulinārā mantojuma tīkla dalībniekiem, «Rūzelē» un Rūjienas Tautskolā ir radīts jauns tūrisma piedāvājums. Iepazīstiniet ar to!

Jā, esam izveidojuši kompleksu tūrisma pakalpojumu apvienojumu viena ceļojuma ietvaros: iepazīšanos ar Rūjienas kulinārā mantojuma ēdienu stāstiem un šo ēdienu degustācijas, kā arī iespēju Rūjienas amatnieku vadībā apgūt amatu prasmes radošajās darbnīcās, tūristiem ir atvērtas meistardarbnīcas, notiek paraugdemonstrējumi un ir arī iespēja iegādāties vietējo amatnieku darbus uzņēmējas Gunitas Velpas veikaliņā «Atspole». Apvienojot šos pakalpojumus, izveidots jauns tūrisma piedāvājums, kas nozares apritē ir jau gadu. Prieks, ka to arvien vairāk novērtē arī Latvijas tūrisma operatori, izstrādājot savus maršrutus. Piemēram, mūspusē populārā tūrisma firma «Balt-Go», plānojot savas vienas dienas ekskursijas, mūsu komplekso tūrisma pakalpojumu iekļauj ap pusdienu laiku, lai degustētu populārākos Rūjienas kulinārā mantojuma ēdienus, iepazītu vietējo amatnieku prasmes un iegādātu to ražojumus, bet pēcāk dotos tālāk uz Igauniju. Pielāgojamies apmeklētāju vēlmēm gan ēdienu, gan meistardarbnīcu piedāvājumā.

Lai komplekso tūrisma pakalpojumu padarītu maksimāli bagātāku un daudzpusīgāku atbilstoši mūsu viesu vēlmēm, tam piesaistām arī savus sadarbības partnerus. Piemēram, sekmīgi sadarbojamies ar Rūjienas izstāžu zāles vadītāju Līgu Siliņu, kas ir mūsu izdotās grāmatas «Tā runā Rūvenē» autore un pilsētas gide. Sadarbība notiek arī ar SIA «Rūjienas saldējums», kas, kā zināms, arī piedāvā savu produktu degustācijas, un mēs nu esam vienotā tūrisma piedāvājuma maršrutā. Prieks par sadarbību arī ar SIA «Liepkalni», kas pēc mūsu iniciatīvas 2025. gada 10. janvārī – Rūjienas dzimšanas dienā – ieviesīs ražošanā torti «Rūjaskrasts», tādējādi atjaunojot seno 1969. gadā konditora Ādolfa Trinīša radīto tortes recepti. Sadarbība notiek arī ar vietējo kafejnīcu «Trīs draugi», kas savā ēdienkartē ir ieviesusi vairākus tradicionālos Rūjienas puses ēdienus. Atbalstu saņemam no amatniekiem un mājražotājiem, kuri ir Rūjienas amatnieku biedrības «Rūzele» biedri un kuri piedāvā degustācijas arī savās saimniecībās vai arī mūsu degustāciju programmā. Vēl ir arī Rūjienas kultūras centra kapela «Rūvenas aure», kas nodrošina tūristu grupām vai pasākumos tradicionālās mūzikas pavadījumu, koncertu vai dančus.

Mums ir jaunums – no biedrības «Rūzele» biedriem šogad izveidota Rūjienas kultūras centra Tautas lietišķās mākslas studija «Lina zieds», kuru vada tekstilmāksliniece Diāna Hofmane. Līdzīgas studijas mūspusē jau sen darbojas Valmierā, Mazsalacā, Staicelē un citviet. Nu arī Rūjienā! Bijām to pelnījuši, jo mums ir spēcīgas un profesionāli zinošas audējas. Iesaistoties Latvijas Tautas lietišķās mākslas studiju apritē un kopienā, mūsu audēju darbošanās šajā jomā vairs nebūs tik lokāla mēroga. Svarīgi piebilst, ka «Lina zieds» dalībnieces savas prasmes rāda arī apmeklētājiem un atrodas vienās telpās ar Rūjienas Tautskolu un amatniecības centru. Tas tikai vēl vairāk stiprinās mūsu mērķtiecīgi, pat ar tādu kā misijas apziņu īstenoto mērķi – sekmēt Rūjienas un tās apkārtnes nemateriālā kultūras mantojuma apzināšanu, saglabāšanu un vairošanu, kā arī savas vietas vērtības apzināšanos un iedzīvotāju pašapziņas celšanu.

VIESUS GAIDOT. Galds jau ar radošu izdomu klāts. Amatnieku biedrības «Rūzele» valdes priekšsēdētāja Guna Ķibere (no labās) un Rūjienas Tautskolas vadītāja Gita Zariņa. Publicitātes foto

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.Par projekta «Vidzemnieka kods» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2024.LV/RMA/1.6.1/007