Mūžīgie sapņi par Aļasku
Ja kāds sevi izsludina par Napoleonu, tad tāpēc citiem nav jāsatraucas par to, ka viņš uz karstām pēdām pacentīsies iekarot, piemēram, Ēģipti. Impēriskas ambīcijas šodien apliecina nevis varēšanu, bet stipri īpatnēju prāta stāvokli.
Domāju, ka ne tikai Krievijā, bet arī mūsmājās dažs urrāpatriotisks mutesbajārs bija ļoti neapmierināts ar kaimiņvalsts ģenerālprokuratūras 1. jūlija paziņojumu — atbildot uz Krievijas Federācijas Valsts domes divu deputātu lūgumu* izvērtēt Baltijas valstu neatkarības atzīšanas leģitimitāti, tā atzina, ka savam lēmumam neredz «juridisku perspektīvu». Nu kāpēc gan likumsargiem vajadzēja izrādīt tik nevajadzīgu operativitāti? Krievijas bramaņi varētu vēl kādu laiku aizrautīgi gvelzt, ka nepateicīgajiem baltiešiem tiek dota iespēja atgriezties lielā lāča gādīgajā klēpī. Lielvalsts lētticīgo TV skatītāju sirdis pildītos ar iluzoro lepnumu, ka «PSRS atdzimst» — bet vienlaikus ar bažām, kā viņu valsts spēs pabarot jaunās «liekās mutes». Savukārt mūsu «hibrīdkarotāji» dramatiski lauzītu rokas, bojātu latvju TV skatītājiem vasaras priekus un histēriski prasītu ASV sūtīt uz Ādažiem vairāk tanku un karavīru.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv