Mode mainās, šuvējs joprojām šuj
Gandrīz vai neticami, bet Valmieras sadzīves pakalpojumu kombināta Modes ateljē kādreiz strādājuši pat 100 šuvēju... Astoņdesmitajos gados viņu vidū arī MAIJA BĒRZIŅA, tāpēc palūdzu viņai atļauju ar tā laika notikumiem padalīties atmiņās arī ar «Liesmas» lasītājiem.
Mēteļi uz Oktobra svētkiem
Maija Modes ateljē strādājusi no 1983. līdz 1992. gadam, kad valstī sākās privatizācijas process. «Tolaik darbavieta šuvējiem atradās Cēsu ielā 19. Ateljē kolektīvā kopā ar personālu tiešām strādāja ap 100 cilvēku, viņu vidū arī daudz piegriezēju — gan sieviešu apģērbu (Dzintra Straume, Grieta Straume, Ilga Isajeva, Inese Altberga), gan vīriešu (Jančevskis, Fedjuks, Inese Grickus, vēlāk arī Koftuns), katram piegriezējam bija sava brigāde, katrā 8 — 10 šuvēju. Darbs notika maiņās — no sešiem rītā līdz diviem dienā un no diviem dienā līdz vienpadsmitiem vakarā. Vienu nedēļu strādājām rīta maiņā, otru vakara. Pastāvēja tā saucamās normstundas, ja kāds tās neizpildīja, tika izsaukts uz sapulci.
Katram piegriezējam bija izveidojusies sava klientūra. Darba pietika visiem, tikt pie šuvēja nebija tik vienkārši, veidojās garas rindas, tāpēc tika ieviesta jauna kārtība — noteiktā dienā varēja pierakstīties uz visu mēnesi. Lai pierakstītos, cilvēki rindā pie ateljē pat pavadīja naktis. Pēc tam mēneša laikā to visu sašuvām. Sevišķi daudz darba bija uz svētkiem. Piemēram, gatavojoties Oktobra svētku svinīgajam gājienam, šuva mēteļus, Jaunā gada priekšvakarā bērnudārzi pasūtīja visiem bērniem vienādas maskas, pieaugušie — jaunus tērpus,» pastāstīja Maija.
MODES ATELJĒ lielais kolektīvs, astoņdesmitie gadi. Pirmajā rindā vidū sadzīves pakalpojumu kombināta direktors Voldemārs Vanags. No Tamāras Pederes personiskā fotoarhīva