Mežs prasa rūpes

Kāds valsts mežiniekiem bijis aizvadītais 2020. gads? Pieļauju, ka šo biznesu mazāk iespaidojusi Covid-19 pandēmija, vairāk – laika apstākļi un kritumi vai kāpumi kokmateriālu tirgos. 

Kopumā par 2020. gadu var teikt, ka tas mums – Latvijas valsts mežiem – bijis labs. Protams, mežsaimniecību ietekmēja laika apstākļi – pērn praktiski nebija ziemas, līdz ar to ļoti apgrūtināta bija mežizstrāde. Lai tiktu cirsmās, kuras mēs parasti plānojam ziemās, rēķinoties ar sasalumu,  gāja ļoti smagi. Tās ir lielas izmaksas, tā ir tehnikas lūšana, tā ir lēna kokmateriālu pievešana... Katru gadu pārliecināmies, ka tas, ko dara Latvijas valsts meži, ik gadu būvējot simtiem kilometru jaunu meža ceļu, principā ir vienīgais pareizais veids – raugoties uz mainīgajiem laika apstākļiem, patiešām nezinu, ko mēs bez šiem meža ceļiem darītu! Pārsvarā sliktos laika apstākļos lielākā problēma ir nevis Latvijas valsts mežu ceļu stāvoklis, bet tiem sekojošo pašvaldību ceļu un valsts autoceļu stāvoklis. Šo problēmu risinām dažādi. Ja tie nav gari posmi, tad parasti vienojamies ar pašvaldībām, pārņemam šos ceļus, būvējam... Tagad mūsu sistēmas ļauj analizēt, dažādi plānot, un šobrīd, piemēram, mēs būvējam savā prātā un datorā šo tā saucamo A ceļu tīklu jeb ceļu, kur, sākot no meža gabala līdz patērētājam, lai kur viņš būtu, mēs varētu nodrošināt praktiski nepārtrauktu kokmateriālu transportu.

IDEĀLI BAĻĶI NO IDEĀLAS CIRSMAS. Šie kokmateriāli zāģēti tepat Valmieras pievārtē – sausā cirsmā blakus melnā seguma ceļam Valmieras pagastā.