«...mēs ar darbiem rādīsim!»
Velkas necilvēciska kara otrā nedēļa. Arvien biežāk dzird: ukraiņi cīnās arī par mums (pat ar zemtekstu – mūsu vietā). Jā, šis ir mūsu karš. Ko esam paveikuši uzvaras, miera vai vismaz pamiera labā?
Tie, kas ir darītāji, ir paveikuši daudz: atrastas un sakoptas telpas, lai tajās izmitinātu bēgļus; Ukrainai saziedota nauda (labdarības organizācijā «Ziedot.lv» vien uz vakardienas rītu – 4 miljoni eiro), savāktas palīdzības kravas. Uzņēmēji sagādājuši 90 bezpilota lidaparātus jeb dronus. Saeima un valdība sakārto juridiskās normas, lai viņi te varētu cilvēcīgi cieņpilni mitināties. Gluži kā Spānijas pilsoņkarā, cilvēki – šoreiz ar savas valsts atļauju – pošas karot interbrigādēs.
Gan sporta (pat makšķernieki!) un kultūras organizācijas, gan uzņēmēji sarauj saites ar Krievijas un Baltkrievijas partneriem, un tas ir sāpīgs trieciens. Jā, arī pašiem rāvējiem, taču milzu šoks mūsu kaimiņiem. Jo ir taču vismaz pāris desmitgades nodzīvots nesatricināmā pārliecībā, ka «patiesībā jau visa vienkāršā latvju tauta mūs mīl un grib draudzēties, apskauž mūsu pārticību un Putina/Batjkas ieviesto kārtību – tikai saujiņa fašistu un ASV pakalpiņu, kas tur valda, visu maitā». Lielkrieviem šī ir sāpīga pamošanās no iesīkstējušām ilūzijām. Ceru, ka arī trīs kundzes no Liepas ceļu krustojuma pamanīs vismaz kaimiņvalsts vēstniecības mediju analīzes nodaļā.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv