Mazais, tomēr Staburags
Nu jau 11. reizi tiek nosaukta arī Gada ģeovieta. Ģeologu un dabas ekspertu aptaujas rezultātā šogad par to ir izvēlēts Raunas upes labajā krastā netālu no Raunas esošais kaļķakmens atsegums, veidojums, kas jau gadiem nes Raunas Staburaga vārdu. Kā pastāstīja Gada ģeovietas nomināciju rīkojošā Ziemeļvidzemes ģeoparka vadītājs Dainis Ozols, šī vieta izraudzīta konkurencē ar citām, ģeologiem arī pietiekami populārām vietām. Taču šī gada balsojumā viens no galvenajiem argumentiem bijis, ka šis Staburags vistiešākajā veidā ir mazais brālis Daugavas ūdeņu nu jau kopš 1966. gada apklātajam dižajam Staburagam (Staburadzei).
Latvijas simtgadē goda vietā paceļot ģeovietu pie Raunas, ģeologi gribot atgādināt, likt atcerēties arī par 18,5 metrus augsto šūnakmens klinti, kas reiz slējās Daugavas kreisajā krastā pie Vīgantes parka. Tiešo saikni starp abiem izcilajiem dabas veidojumiem savā ziņā stiprina arī fakts, ka 1963. gadā tika atvestas un virs Raunas Staburaga pārstādītas toreiz tikai pie Daugavas Staburaga augošās Alpu kreimules. Raunēnieši atceras, ka tās vairākus gadus arī pie viņiem tīri labi esot ieaugušās un ilgu laiku Raunas Staburags nosaukts kā vienīgā Alpu kreimules atradnes vieta. Taču pēdējos 15 gados tā vairs tur nav manīta. Domājams, ka iemesls tam ir apmeklētāju intensīvais nomīdījums, kad šī vieta kļuvusi populāra un daudzi neapdomīgi ekskursanti un tūristi sākuši uz ļoti trauslā šūnakmens kāpt virsū. Daži botāniķi pieļauj: ja izdotos dažas vasaras šī šūnakmens virsmu no tādas nobradāšanas pasargāt, iespējams, ka tur kāda šī retā puķe vēl var atdzīvoties. Dabisko procesu pēc iespējas mazāka traucēšana ir būtiska arī tādēļ, ka šajā avotiem bagātajā upes krasta nogāze aug arī daudzas citas, pat ļoti retas kaļķi un mitrumu mīlošas sūnu un lakstaugu sugas.
LIELĀ STABURAGA MAZAIS BRĀLIS. Zaļajā sūnu mētelītī... Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv