Māksla aicina labākā pasaulē

«Kas ir mākslinieks? Brīvdomātājs, kurš centīsies mēģināt uzlikt pirmo punktu gleznā un vilkt to līniju. Mākslinieks mēģinās un darīs, un pēc kāda laika sāks iepatikties pārējiem,» tā Liene, kura iet izaugsmes ceļu un  neslēpj, ka vēlas, lai reiz par viņu runātu kā mākslinieci, kurai zīmēšana un fotogrāfija ir vai visa dzīve.

«Mani mainīja šis radošais redzējums. Kad sāc fotografēt, tu pasauli ieraugi citādu, vērtīgāku. Vari iet pa ceļu, braukt pa šoseju un neko neredzēt, bet zālē uz kritušas lapas vienmēr ir kāds brīnums! Un manī ir tā sajūta, ka es visā redzu mākslu. Katru dienu, paskatos, mākoņi mainījuši formas, ir redzēti tik daudzi atšķirīgi saulrieti. Tas viss sagādā ļoti daudz prieka. Man gribētos, lai visam, ko daru, būtu jēga, jo es tiešām daru to, kas man patīk,» pārdomās dalījās Liene.Pavisam jauna būdama, viņa mācījusies modeļu skolā, tad paš-mācības ceļā kļuvusi par vizāžisti, fotogrāfi, kura ar vienlīdz lielu gandarījumu iemūžina cilvēkus un dabu.«Smejos, ka esmu tā māksliniece, kuru var dabūt komplektā. Varu piedāvāt fotosesiju dabā, bet pirms tam cilvēku skaisti uzkrāsošu. Pastāstīšu, kā brīvāk kustēties, kā labāk justies, lai tās bildes sanāk labas. Tikai nekvalitatīvās, nepārdomātās bildēs cilvēks sev var nepatikt. Katrs cilvēks ir ļoti skaists, bet māksliniekam šis skaistums ir jāatklāj,» pieredzē dalījās Liene, neslēpjot, ka pati katru dienu turpina mācīties. Viņa lasot daudzas profesionāļu publikācijas, piedaloties praktiskās nodarbībās. Liene skaļi nepasaka, ka viņa attīsta Dieva dotu talantu, viņa saka citādi: «Līdzko ieraugu zīmuli, es varu zīmēt. Ja rokā ir ota, man vajag krāsas un vilkt līnijas. Man vajag izmēģināt jauno. Visu laiku. Ja vēl jūtu, ka kādam tas patīk, ja kāds atzīst, ka man sanācis, tad tā enerģija kļūst dubulta. Es eju un daru, un nebaidos riskēt.»Liene neslēpj, ka aizrautīgi spēj grimēt desmitiem dejotāju pirms uzstāšanās koncertā un stundām ilgi vētīt un pētīt, lai brīdī, kad atnāk meitene, kurai nepieciešams būt visskaistākajai pašas kāzu dienā, uz viņas sejas liktu īstos toņus. Vai Liene vienmēr bijusi kā brīvs putns gaisā? Izrādās, ka nebūt ne. Brīva viņa bijusi vien savās izvēlēs. Beigusi skolu, atvērusi pati savu veikalu un sākusi tirgoties ar lietotajiem apģērbiem, pati braukusi gan iepirkt preces, gan vēlāk uz tirgiem, tad strādājusi ofisā, bet ģenerējusi radošas idejas citu pēc citas. Pirms pāris gadiem lēmusi, ka ies mākslinieces ceļu, soli pa solim, kļūstot ar savu radošo varēšanu zināma draugu, tad paziņu lokā.