Mācības attālināti norit veiksmīgi
Aizrit pirmās dienas, kad Latvijā visās izglītības iestādēs mācības norit attālināti, kas ir pārbaudījums gan e-klasei, gan skolotājiem, gan skolēniem un viņu vecākiem. Kā būs veicies, mēs varēsim vērtēt pēc nedēļas. Pagaidām ir adaptācijas periods, jo visiem šis ir kas jauns.
«Viss notiek, bet ir pirmās dienas, tāpēc nevaru komentēt, cik veiksmīgi,» tā Kocēnu novada domes Izglītības pārvaldes vadītāja Ieva Stiģe. «Praktiski jaunā kompetenču pieeja burtiski ir sākusies visā Latvijā, jo ir gan visas caurviju, gan IT prasmes, gan pašvadīta mācīšanās. Es domāju, ka kompetenču pieeja ar attālināto mācīšanos jau iet pilnā sparā uz priekšu,» tā Valmieras Pārgaujas sākumskolas direktors Viktors Litaunieks.
Šogad skolēnu brīvlaiks noritēja citādākā gaisotnē, skolēnu atpūtas brīžus nepapildināja dažādas nometnes un pasākumi, savukārt mācību iestāžu vadība jau iepriekšējā nedēļā sprieda, kā organizēt darbu attālināti. «Skolotājiem šī brīvlaika nedēļa nebija kā ierasti, nebija semināru un darba sapulču, bet notika individuāla darba plānošana,» skaidro Valmieras Viestura vidusskolas direktors Uldis Jansons. «Skolotāji sprieda gan individuāli, gan konsultējoties ar citu priekšmetu skolotājiem, kā optimāli organizēt darbu un kā nodrošināt starppriekšmetu saikni. Nedēļa pagāja ļoti darbīgi, tas bija pavisam kas jauns, nedarīts, jo attālināto mācīšanos Latvijā ir nodrošinājušas tikai tālmācības vidusskolas.»
Tāpat šajā laikā skolas administrācija apzināja skolēnus un to vecākus, lai noskaidrotu, kāds ģimenēs ir informācijas tehnoloģiju nodrošinājums. I. Stiģe min, ka ir novadu skolas, kas piedāvā iespēju vecākiem izņemt drukātus materiālus bērnam, ja viņi dzīvo vietā, kur nav iespējams nodrošināt kvalitatīvu interneta pieslēgumu. Savukārt V. Litaunieks uzteic savas skolas vecākus, jo lielākoties skolēniem ir šobrīd tik ļoti vajadzīgās viedierīces, lai nodrošinātu saziņu ar skolu: «Esam noskaidrojuši un apzinājuši bērnus, kam varbūt nav tik izcilas viedierīces, tiem būs iespēja iegūt šos telefonus, bet viena mamma ir izteikusi vēlēšanos aizņemties datoru no skolas. Mēs esam to sagatavojuši, un es gaidu, kad viņa iebrauks tam pakaļ. Ģimenē ir vairāki skolēni un vienam trūkst, lai nebūtu strīdu, skola uz šo laiku iedos vienu planšetdatoru, lai bērns var strādāt. Lielākās ģimenēs ir grūti, ja ir viens dators un visiem reizē vajag. Cits citu atbalstot, varam izdarīt labas lietas.»
Skolotāji šobrīd apgūst digitālās prasmes augstākā līmenī, nekā tās ir vajadzīgas ikdienas darbā. Tomēr, lai mācību process noritētu veiksmīgi, nepietiek tikai ar aprīkojumu, I. Stiģe norāda, ir jābūt abpusējai vēlmei darboties. V. Litaunieks lielu paldies saka skolēnu vecākiem, kuru loma apmācības procesā ir svarīgāka nekā jebkad: «Vecākiem ir liela slodze, darbs plus vēl bērna apmācīšana, visiem vecākiem vislielākais paldies šajā situācijā un skolotājiem arī, protams.» Pedagogu vidū ir arī šaubas, cik kvalitatīvs būs šis process, jo ir skaidrs, ka tas nebūs tas pats, kas mācoties klātienē. Mācību iestādes savus skolotājus mudināja neveidot pārlieku sarežģītus un grūti veicamus uzdevumus, bet vairāk radošus, kas ietver starppriekšmetu saikni.
Lai gan skolotājs, gan skolēns saprastu, kā viņam veicies ar uzdevumu, svarīgi ir sniegt atgriezenisko saiti, ko pedagogi organizē pēc saviem ieskatiem. Tiek izmantoti ļoti dažādi rīki – e-klase, WhatsApp grupas čati, zvani un ziņas. Lai gan skolēni paši brīvi var plānot savu dienu, tomēr viņi ir aicināti pie skolotājiem konsultēties «mācību stundas» laikā, jo priekšmetu skolotāji māca vairākās klasēs, un veidosies haoss, ja no dažādām klasēm vienlaikus vērsīsies pēc palīdzības. Skolēniem darbu organizēt palīdz galvenokārt klases skolotāji, kas arī konsultē dažādu neskaidrību gadījumā. Skolēniem ir pieejams dokuments, kurā ir mācību stundas un veicamie uzdevumi, tiešsaistes materiāli, ko var izmantot. Skolotāji netiekas ikdienā, tāpēc būtiski ir veicināt savstarpējo saziņu un materiālu apmaiņu tiešsaistē. «Mums ir izveidota vietne Google, kur mēs apmaināmies ar materiāliem un citām lietām un dalāmies pieredzē, otra vieta ir e-klase, ko izmantojam daudzpusīgi, pateicoties mūsu IT speciālistam Kasparam Žogotam. Viņš ir realizējis daudzas lietas, ko es pat iedomāties nevarēju, bet kuras mums visiem kopā palīdz. Tās ir sarežģītākas un grūtākas, bet, kad mēs tās apgūstam, viss aiziet pavisam citādi,» min V. Litaunieks.
Pedagogi šobrīd lielākoties strādā attālināti, ir skolotāji, kas darbus veic no skolas ēkas, bet tad viņi vieni strādā savās mācību klasēs. Tāpat izglītības iestādes šo laiku izmanto lietderīgi un veic darbus, ko nevarētu veikt, ja skolā atrastos skolēni. «Veicam mazus remontdarbiņus, kamēr neviena nav. Visi apkopēji secīgi un skrupulozi veic ģenerālo tīrīšanu, un medmāsa nākamajā dienā pārbauda, vai viss ir precīzi izdarīts,» paskaidro V. Litaunieks.
ATTĀLINĀTĀ MĀCĪŠANĀS palīdz attīstīt vairākas no jaunajā kompetenču standartā ietvertajām prasmēm. Foto no vietnes unsplash.com
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv