Līdzi laikam, zinātnei un ģenētikas tendencēm
Biedrības «Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācija» nesen organizētajā nu jau piektajā dzīvnieku izstādē «Nākotnes zvaigzne 2022» bija apskatāmas starptautisko ekspertu augstu novērtētas teles un slaucamās govis.
Ikviena no vienpadsmit Vidzemes reģiona piensaimniecībām, kas bija atvedušas uz izstādi savus lopus, uz augstražīgu Holšteinas šķirnes ganāmpulku, izmantojot ģenētikas sasniegumus, mērķtiecīgi gājusi daudzus gadus. Izstādes skatītāju pulkā kā allaž bija arī populārais veterinārārsts EGILS JUITINOVIČS. «Liesma» izmantoja iespēju, lai lūgtu nelielu komentāru.
Zinot, ka tieši jūs pirms gandrīz trīsdesmit gadiem ceļā uz Holšteinas šķirni Latvijā drosmīgi un novatoriski pavērāt durvis ASV ģenētikas izmantošanai. Vai tagad, lūkojot izstādes rezultātus, ir gandarījuma sajūta par savu mūža darbu?
Nenoliegšu, ka ir prieks ne tikai par šo izstādi, bet arī par biedrības «Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācija» veikumu kopumā ģenētikā un ciltsdarbā. Šie gadi tiešām aizritējuši jauninājumos, uzlabojumos un attīstībā. Zinu, cik lielu un neatlaidīgu darbu saimnieki ir ieguldījuši gan augstražīgu dzīvnieku izaudzēšanā, gan arī viņiem nodrošinot labus dzīves apstākļus un piena izslaukumiem atbilstošu ēdināšanu.
EGILS JUITINOVIČS. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv
Nu jau kuro nedēļu "Liesmā" Holšteina,Holšteina, vēlreiz Holšteina.... Vai nav pārāk daudz un vienpusīgi? Vai dienās,kad atzīmējam Latvijas Neatkarības atgūšanu, nebūtu patriotiskāk kaut ar mazu rakstiņu pastāstīt, kā klājas mūsējām - Latvijas brūnās šķirnes govīm. Cik to vispār ir palicis un vai kāda saimniecība vēl tās tura kā ganāmpulka pamatkodolu? Ulmaņa Latvijā Latvijas brūnās uzskatīja par valsts nacionālo vērtību (tieši ar tām un daudz prasmīgāku saimniekošanu laukos arī lats pasaules naudu starpā bij ļoti vērtīgs). Tajos gados lauku saimnieku vidū populārs bija tieši Ulmaņa teiciens: "Latvijas brūno govju teļos ir mūsu nākotne!" Kad nu šodien, ka daudzās citās jomās, alkatīgi un pēc lielās naudas dzenoties, skrienam pakaļ sveštautiešiem arī lopkopībā, nekāda tālredzīga saimnieiekošana galu galā nesanāk un atliek vien vaimanāt, cik viss ir slikti, ka nav nekāda valdības atbalsta utt. Bet visu neveiksmju pamatā jau ir, ka godā neturam Ulmaņa tautsaimniecisko domāšanu (politikā gan viņš bija diletants un ziepes sataisīja!) un nacionālās vārtības, kāda neapšaubāmi joprojām ir un nākotnē savu godājamo vietu, cerams, atgūs Latvijas brūnā!