Lētums kā valsts politika

Ostu pārvaldība, pasažieru pārvadājumi, transporta tehniskās skates, autoceļu uzturēšana – tie tikai paši redzamākie reformatoru pieturas punkti, kuru veikšanai tiek kārtoti papīri. Jo katram valstiskam darbam un darbiņam, kuru kopums kaut kādā veidā, manuprāt, tomēr ir vērtējams kā valsts politika, taču jābūt ar augstākā likumdevēja vai vismaz valdības akceptu. Un ko tik nesabīdīsi situācijā, kad Saeimā un valdībā pozīcijā esošās partijas savā starpā de facto sadzīvo tik mīļi kā zirnekļi burkā, kamēr de iure – arī turpmākas atrašanās pie lielās bļodas dēļ – tomēr vienojas par lietām, kuras šodien veido valsts politiku konkrētās nozarēs. 

Šonedēļ pavisam taustāmas aprises Saeimā guva jau faktiski pāris gadus veca iniciatīva – otrdien Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē tika skatīts Satiksmes ministrijas priekšlikums noteikt, ka Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) automašīnu tehniskās apskates pakalpojums jāiepērk, nevis jānodrošina pašai, piedaloties ar kapitāla daļām četros patlaban Latvijā šo pakalpojumu nodrošinošajos uzņēmumos SIA Auteko & TUV Latvija, SIA Scantest, SIA Venttests un SIA Autests. Kā liecina Lursoft dati, CSDD šajās kompānijās pieder attiecīgi 51%, 20%, 50% un 20% akciju.