Lai arī uz trim — enerģijas pārpilna!
Nesen, ciemojoties Rūjienas novada Jeru pagasta «Lejasvagaļos», kur ir viena no bagātākajām ķirbju šķirņu kolekcijām Latvijā, skaļi riedama, pirmā mūs sagaidīja dzīvespriecīga taksenīte. Metot lielākus un mazākus lokus ap mums, lauku sētas mazā sarga lomā viņa bija tik naska un veikla, ka tikai pēc saimnieces LAURAS LIELBĀRDES vairākkārtējiem saucieniem apklusa. Vien tad ievērojām, ka sunenītei taču ir tikai trīs kājas. Lūk, Lauras stāsts par to, kā Bella nonākusi «Lejasvagaļos» un kāpēc viņai trūkst vienas pakaļkājas.
«Tas notika pirms pieciem gadiem. Bija diena pirms Līgo svētkiem, kad viss ziedēja un smaržoja, kad cilvēki bija aizņemti, gatavojoties līgošanai. Mani radinieki uz ceļa Valmiera – Smiltene pamanīja sabrauktu taksīti. Lai arī viņiem bija ļoti jāsteidzas un somās atradās biļetes ceļojumam uz Stokholmu, nelaimē nonākušo radību likteņa ziņā atstāt viņi nespēja. Kā rīkoties? Vispirms palīdzību viņi meklēja Valmierā, diemžēl nesekmīgi, jo... esot taču svētku priekšvakars. Izmisumā zvanīja man un lūdza steidzami iesaistīties problēmas risināšanā. Steidzos palīgā. Stāvoklis ar suņuku bija bēdīgs, tādēļ nolēmu vispirms internetā meklēt padomu, kā šajā situācijā rīkoties tālāk. Manam palīgā saucienam tūdaļ atsaucās dzīvnieku aizsardzības biedrība «Ķepu ķepā», kas drīz vien vienojās ar Beinerta klīniku Rīgā, Brīvības ielā. Biedrības vadība arī apsolīja uzsākt ziedojumu vākšanu, lai mēs varētu norēķināties ar klīniku. Viss tika ātri sarunāts, noorganizēts, un tā Līgo vakarā devāmies uz Rīgu, kur klīnikā jau mūs gaidīja. Vaicāju: bet kā tad svētki? Atbilde bija: «Sunītis papriekš, svētki pēc tam!»
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv