Labi vai tikai ciešami?
Ik pa brīdim šī ziema mūs aplaimo ar normālu salu un sniegu, kas varbūt citugad neko vairāk par pozitīvām emocijām kalnu un gludās slēpošanas fanu un zemledus makšķernieku vidū nebūtu izraisījis. Taču ne šogad!
Faktiski lielākā daļa visas pasaules šobrīd iespringusi uz problēmu, ko nule savā tikšanās reizē ar Latvijas premjeru Krišjāni Kariņu formulējis mūsu valsts prezidents Egils Levits: «Enerģijas cenas ir visas pasaules un Eiropas jautājums. Visā pasaulē cenas aug strauji un vairākkārt. Latvija nav izņēmums. Tirgus cenas mēs nevaram mainīt un ietekmēt.» Ar energoresursu cenu mūsu ikdienā saistītas gandrīz visas aktivitātes. Tiešā vai pastarpinātā veidā. Vispirms jau tie ir reāli rēķini par elektrību un apkuri.
Valsts prezidents un premjers vakar abi nosprieduši, ka «Latvijā ieviestais atbalsts pieaugošo enerģijas cenu kompensēšanai ir efektīvs». Kā tas izpaužas dabā?
Valdība lēmusi mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām jau no pērnā gada novembra par 10 eiro palielināt atbalstu elektrības rēķinu segšanai, tādējādi daudzbērnu ģimenei atbalsts sasniedz 20 eiro mēnesī, bet pārējām aizsargātā lietotāja grupām – 15 eiro mēnesī. Valdība atbalstījusi arī Labklājības ministrijas izstrādātos grozījumus Infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā. Tie paredz no pērnā gada novembra līdz šī gada martam izmaksāt 20 eiro pabalstu ik mēnesī senioriem, kas ir pilnībā vakcinēti pret Covid-19, un tiem, kuri veselības dēļ nevar veikt vakcināciju. Un vēl valdība pērn atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu OIK vidējo likmi no šī gada 1. janvāra samazināt aptuveni par 60% jeb līdz 7,55 eiro par megavatstundu.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv