Kas ar Tevi notiek, Latvija?
Piedod, Liesmas lasītāj, ka ar savu rakstīto uzplēšu brūces Latvijas un Jūsu miesā un dvēselē. Citādi nevaru. Ai, kā gribētos, ka mēs ikviens apjaustu mūsu nelaimes un to cēloņus. Tikai tad mēs varēsim cerēt uz pozitīvām pārmaiņām, ko īpaši gaidām šobrīd, kad darbu uzsākusi jaunā Saeima un valdība. Šī raksta virsraksts ņemts no nesen klajā nākušās manas grāmatas Latvijas Dzīvības Stratēģija, kurā analizēju atjaunotās neatkarības gados pieļautās liktenīgās kļūdas. Un ne jau es viens tās konstatēju un uzrādu. Piemēram, publiciste Anda Līce Latvijas Avīzē ik pa brīdim atgādina – kā reiz 2017. gada rakstā. Citēju: «Vesels gadsimta ceturksnis – trešdaļa mūža mums bija atvēlēts, lai savai valstij ieliktu stiprus pamatus un uzceltu vismaz pirmo stāvu. Patlaban ir sajūta, kā pamestā būvlaukumā stāvot – labie materiāli ir izvazāti, strādnieki sēž pīppauzē, bet priekšnieki nezina, ko darīt ar kļūdaino būvprojektu. Ko mēs esam salaiduši un turpinām laist dēlī – vai tikai ekonomikā? Varbūt cēlonis slēpjas kaut kur pavisam citur.»
Cēlonis patiešām slēpjas citur. Galvenokārt mūsu attieksmē, mūsu morālē, ētikā, sirdsapziņā, mīlestībā, atbildībā vai vienaldzībā, patriotismā pret mūsu valsti un nāciju.
Palūkojiet, labie ļaudis, kas notiek šodien! Pārmetumu gūzma birusi un birst pār policijas, prokuratūras, KNAB, SAB, vēl citu visu kalibru ierēdņu darbu. Šie velti šķiež spēkus, noskurinās un turpina nīkuļot. Kāda te morāle? Svaigs piemērs. Visi lielgabali šodien iedarbināti pret bijušo KNAB nodaļas vadītāju, nu jau Saeimas deputātu, Juri Jurašu. Atrasts grēkāzis, lai cīņā pret to nolaistu pašu nevarības tvaiku. Ak, ārprāts! Izpaudis valsts noslēpumu. Sen zināms, ka bijušā dzelzceļa priekšnieka Magoņa mašīnas bagāžniekā atrada pusmiljonu lielu kukuli. Vēlāk kukuli solīja arī Jurašam. Lai sodu mīkstinātu. Nepaņēma. Ziņoja savam KNAB priekšniekam Streļčenokam. Šis nereaģēja. Ziņoja prokuratūrai. Nereaģēja. Ko darīt? Paziņoja tautai. Izpauda noslēpumu! Jātiesā! Kā smejies – par to, ka nepaņēma kukuli. Ģenerālprokurors Kalnmeiera kungs diemžēl ieraudzīja tikai likuma burtu, ne garu.
Prokuratūra, tiesas, tieciet taču galā ar īstiem korumpantiem! Ar mafijas saaustajiem tīkliem – ar oligarhiem, ar īstiem Latvijas valsts nozadzējiem. Lembergi, šķēles, šleseri, dūklavi, martinsoni, visādi VID mafijas tīklus saaudušie, tā arī staigā brīvībā. Arī SAB čabinās savās cisās. Vai tas, kas notika ar bankām, ar Latvijas Bankas prezidentu, ar oligarhu nesodītu ārdīšanos (ārdās aizvien), neapdraudēja Satversmē rakstīto, vai to drīkstēja neredzēt? Ap šo iestādi pašuzcelts tik augsts žogs, ka Satversmes sargi paši tam pāri neredz.
Bet notikumi galvaspilsētā Rīgā! Tur korumpanti mudžēt mudž. Tur gan vecie interfrontieši, gan to pārmantotāji – jauninterfrontieši grauj valsti. Noziegumi seko cits citam. Ušakovs ar savu rokaspuišu bandu izsaimnieko, piesmej galvaspilsētu gadu gadiem. Likumsargi saka – neesot pierādījumu, neesot notiesāto. Pateikšu atklāti. Galvaspilsēta jāglābj no izteikti pretvalstiskas, promaskaviskas partijas noziedzīgajām orģijām.
Kas sakustinās šo sastāvējušo, sasmakušo dīķi? Sola Jānis Bordāns – tieslietu ministrs. Dūša pagaidām, šķiet, ir. Vai arī viņu nepaklupinās? Aizskartas taču svētās govis – prokuratūra, tiesas. Ne tikai! Jāteic gan, ka censonis arī pārcenšas (ar vēstuli vēstniecībām). Tāpēc mudinu – turieties tie, kuriem vēl ir gribēšana un dūša. Tātad arī korupciju – šo rijīgo hidru – pieveiksim tikai tad, kad godā celsim vispārcilvēciskās vērtības – morāli un visu ap to. Varbūt tad valsts būvniecībā tiksim augstāk par pirmo stāvu.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv