Kārklu briti pekainām kājiņām
Gluži vai jāpateicas Anderam Pālsovam, Rīgas Ekonomikas Augstskolas rektoram, par viņa nevēlēšanos apliecināt savas prasmes «iezemiešu mēles» pārvaldīšanā. Šis skandāls ļāva mums daudz ko uzzināt par daža latvju politiķa, uzņēmēja vai cita «viedokļu līdera» attieksmi pret dzimto valodu. Lietas, ko nemaz negribētos uzzināt.
Izrādās, ka reiz uzveiktās senās kaites atgriežas pusotru gadsimtu pēc jaunlatviešu cīņas par mūsu tautas pašapziņu, pret tās pārvācošanos: atkal — tikai tagad pašu valstī — sākas dzimtās «bauru» valodas nievāšana: ar to, redzi, pasaulē tālu netiksi un kungos neizsitīsies...
Par to jau viss tika pateikts sen — it kā pilnīgi citos, sveša jūga, laikos un ar PSKP biedra muti:
«Jo pret savas mātes dziesmu var tikai savējie.
Tie paši, kam jauna dzīve un jauni nami.
Tikai tie var pa īstam samīdīt savas mātes dziesmu —
Pašu auklētie, pašu auklētie. Pekaināmi kājiņāmi.»
(Imants Ziedonis, dzejoļu krājums «Caurvējš», 1975)
Ja Pālsovs (Anders Paalzow) piederētu «nepareizākai» tautībai — piemēram, krievu vai igauņu, viņš sen tiktu mūsu medijos lamāts par «civilokupantu»: iedomājieties, dzīvo cilvēks Latvijā jau 18 gadus, turklāt labā maizē, bet valsts valodu iemācīties nevīžo, kaut likums viņam kā augstskolas vadītājam to pieprasa.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv