Kad pircējs nejūtas gaidīts
Ir jau tas leģendārais teiciens par pircēju, kuram vienmēr taisnība. Patiesībā reizēm šī tomēr nav aksioma, gadās pa fēlerim i vienā, i otrā ierakumu pusē. Gods un slava tiem veikaliem, lielākiem un mazākiem, vieniniekiem un ķēdēs, kas pratuši panākt, ka aiz letes vai kasē allaž laipni cilvēki, kuri izturas pret pircēju kā līdzcilvēku, kas ieradies pēc preces vai pakalpojuma, tāpēc te gatavs atstāt savu naudu. Lielāku vai pavisam sīciņu, tam pat nevajadzētu būt svarīgi — attieksmei taču jābūt vienādai. Ja konkrētais darbinieks apzinās savu misiju un, kas nav mazāk būtiski, tomēr jūtas atbildīgs par savu darba vietu un algu kā darba ņēmējs, kurš ar savu attieksmi varētu arī sarežģīt savu atrašanos konkrētā darba kolektīvā...
Lai ko teiktu par Maxima veikaliem, kasē tur vienmēr kundzes, retāk kungi, kuri allaž sagaida katru pircēju ar jūsmīgu vai mazāk jūsmīgu sveicienu, tāpat arī promejot novēl labu izdošanos. Arī par pārējiem darbiniekiem, vismaz Valmieras lielajā Maxima tirgotavā, varu teikt to pašu. Paldies šiem cilvēkiem, labi zinu, ka tā ikdiena viņiem nav nekāda saldā... Daudzviet arī citos veikalos laipna attieksme, cerams, ka šī savstarpējā tolerance mums pamazām kļūst par dzīves normu. Bet ir arī izņēmumi!
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv