Kad jūra joprojām līdz ceļiem

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 176.2 pants noteic, ka par ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu var piemērot naudas sodu līdz 350 eiro. Te nav nekas teikts par atšķirības zīmēm tiem indivīdiem, kuri jau karantīnas laikā ieradušies no īpaši Covid-19 bīstamo valstu listē pieminētajām. Facebook jautrībnieki iesaka īpašas aproces, manuprāt, varētu izlīdzēties ar lētāku, bet labāk kontrolējamu atzīmi – 14 dienas nenomazgājamu košas krāsas zīmogu. Uz pieres, nekur citur! Lai jebkurš no apkārt esošajiem, ieraudzījis publiskā vietā vazājamies šādu apštempelēto, redz – šis cilvēks ir nopietni sagrēkojis, pakļauj veselības un pat dzīvības briesmām apkārtējos! Un tāpēc sodāms. Bez jebkādas žēlastības! Ja ne ar 350, tad vismaz ar 100 eiro būtu nostrāpējama tā kundze, kura pagājušajā piektdienā lepni grozījusies kādā no Vidzemes novadu centra bibliotēkām. Meitas grāmatas atnesusi samainīt, arī pašai prieks – vīrs vakar pārbraucis no Norvēģijas mājās... Kurā veikalā vai varbūt aptiekā šai bibliomānei ar fjordu smaržu piepirkt klāt trūkstošās smadzenes? Vēl viena dāma ar nopietnu amatu no Valmierai blakus novada Facebook no sirds dalījās ar slēpošanas tūres piedzīvojumiem Polijā. Draudzeņu komentāros apjūsmota, gandrīz vai vēl pāris dienas bija gatava palikt kalnos... Paldies Dievam, viņai tūre beidzās vēl pirms poļu pilnīgi pamatotās robežas slēgšanas, taču atkal Facebook neviltots izbrīns no slēpošanas entuziastes kopā ar foto – brīnums, cik Polijā tukšs autobānis! Ir labi, ka izbrauciena finišā atnākusi arī apskaidrība par situācijas nopietnību, jo nākamajā sērijā jau ieraksts kā transparents par to, ka laimīgi pārbraukts mājās un sākts reāls karantīnas režīms. Labāk vēlu nekā nemaz! Uz šī bezrūpīgā fona pārsteidz vakardienas ziņa portālā Delfi, ka «Valsts policija saistībā ar valdības noteiktajiem ārkārtējās situācijas aizliegumiem un ierobežojumiem līdz šim kopumā sākusi 28 administratīvā pārkāpuma lietvedības». Tik vien!? No tās informācijas, kura dzirdēta, no situācijām, kuras paša acīm redzētas, manuprāt, administratīvajiem sodiem, nopietniem, pa visu valsti vajadzēja būt jau simtos! Nu, kaut vai tiem autoskolu instruktoriem, kuri, ignorējot Ministru kabineta lēmumu, tepat Valmierā turpina pa ielām dresēt savus kursantus. Ne jau pēc nedēļas pārtikas savai ģimenei ar trafarēto autoskolas automobili instruktors brauc, pie tam skaidri redzams, ka pieredzējušais vīrs sēž mašīnā nevis pie stūres, bet blakus krēslā! Šī ir tā reize, kad Pavļiks Morozovs nebūt nav tas sliktākais no vēstures tēliem. Par ārkārtas stāvokļa noteikumu pārkāpējiem jāziņo bez žēlastības, un viņiem jāsaņem sods pēc visas likuma bardzības! Kā jau minēju, pie sodu izgudrošanas nav jāstrādā, tādi Latvijā jau eksistē un ir gana bargi. Krimināllikuma 225.1 pants noteic, ka par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, kā sodu iespējams piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu. Par iepriekš minētajām darbībām, ja tās izraisījušas smagas sekas, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem. Nedomāju, ka likuma bardzībai pret tiem, kuri apzināti ignorē ārkārtas stāvokļa noteiktās prasības, vajadzētu klibot tāpēc, ka patlaban de iure tukšs ir Valsts policijas priekšnieka krēsls. Un varbūt šī nav īstā reize, kad, runājot Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka Normunda Krapša vārdiem, «policija veic arī preventīvas darbības, jo likumsargu galvenais mērķis nav kādu sodīt». Šis varbūt nav tas gadījums, kad tikai pirksts vien jāpakrata. Pārāk daudz mums apkārt joprojām pofigistu, kuriem arī šādā nopietnā situācijā, kā tautā mēdz teikt, jūra līdz ceļiem...