Kā tapa Seda. IV
Atkal klāt Liesmas numurs, kurā turpinām Jāņa Cunska apkopoto informāciju par to, kā savulaik mūsu novadā tapa Sedas pilsētiņa, publicēšanu. Ir taču interesanti iesēsties laika mašīnā un paraudzīt, kā viss notika pirms nieka 70 gadiem. Tātad – 1954. gads, Sedas ciemats un ar kūdras ieguvi saistītā infrastruktūra.
Transporta būvju celtniecība
1954. gada plāns tika izpildīts par 104% naudas izteiksmē. Nodoti ekspluatācijā trīs lielāki objekti: normāla platuma sliežu ceļš 1800 metru garumā; šaursliežu dzelzceļš 4700 metru garumā; autoceļš ciemats – šoseja Valka – Strenči 2615 metru garumā.
Dzelzceļa būvju celtniecība notika drudžaini, jo laikus netika piegādāti nepieciešamie materiāli. Arī nodrošinājums ar tādiem mehānismiem kā domkrati, sliežu urbjamās iekārtas, nogāžu un uzbērumu veidošanas tehnika bija nepietiekams. Jāatzīmē, ka visa 1954. gada laikā šajās būvēs nebija dzelzceļa būvdarbu vadītāja. Tādos darbu posmos kā stacija Strenči un Pārkraušanas stacija ar novēlošanos tika saņemti darba zīmējumi, kā arī tehniskie risinājumi sliežu ceļiem. Interesanti, ka šaursliežu dzelzceļa gulšņu ražošana notika uz vietas no vietējiem zāģmateriāliem.
TEJU NETICAMS UZŅĒMUMS. Var tikai minēt, kā tā laika pamatīgās cenzūras jeb glavļita apstākļos kādam izdevies nofotografēt šo Sedas ciemata kopskatu pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados no putna lidojuma. Dronu taču tolaik nebija. Sedas bibliotēkas arhīva foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv