Īss ieskats Rubenes ciema vēsturē
Šajā rakstā ieskatīsimies Kocēnu novada Kocēnu pagasta Rubenes ciema vēsturē, kāda tā mums atklājas, pāršķirstot dažus manis senāk veiktus izrakstus no Latvijas Valsts vēstures arhīva fondiem un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas krājuma, kā arī pārlūkojot visiem pieejamos LNB digitālos resursus periodika.lv un gramatas.lndb.lv. Izmantoju arī Historia.lv sadarbībā ar Kocēnu novada pašvaldību publicētās 17. un 19. gs. novada muižu kartes, Valmieras muzeja krājumā atrodamos attēlus un citus materiālus.
Papendorfa – lauku draudzes centrs Rīgas – Tērbatas lielceļa malā
Lai gan pašai Rubenei jeb vēsturiskajai Papendorfai, sākotnēji kā Romas katoļu, bet kopš reformācijas luterāņu, draudzes garīgajam centram ir sena, iespējams, līdz pat 13. gs. sākumam atvedināma vēsture, tomēr par blīvāk apdzīvotu vietu Rubene sāka veidoties vien 20. gs. 50. gados.
Līdz tam Rubeni ainavā iezīmēja, pirmām kārtām, ceļiniekiem jau pa gabalu pamanāmā, ne vēlāk kā 14. gs. celtā baznīca ar tai līdzās esošo mācītājmuižu un mācītāja, zemnieka Kroģīša (Der kirchen Bawr, Nahmens Krogit), ēkām, tad, otrām kārtām, krogs, kas netālu no baznīcas, lielceļa malā uz Rīgas pusi, pastāv jau vismaz kopš 17. gs. otrās puses, kad mērnieks J. Holmbergs 1683. g. Ķieģeļu muižas plānā to iezīmē kā Rubenes krogu (Papendorfs krug), bet J. A. Ulrihs 1695. g. – Rīgas - Tērbatas ceļa kartē, norādot, ka pēc blakus esošā ezera un tajā ietekošā strauta vārda tas tiek saukts par Vaidavas krogu (Waydaus krug).
Vēlāk Rubenes krogs, domājams, pēc kāda krodzinieka personvārda, iegūst Mārčiņa krogus nosaukumu, ar ko arī paliek tautas atmiņā vēl pēc tam, kad, II pasaules karā sagrauts, 1960. gados tiek nojaukts, un liecības par tā pastāvēšanu saglabājas vien nostāstos un vēstures avotos.
RUBENES CIEMATS. Priekšplānā – Lejaszemnieku mājas. 2020. g. 31. marts. V. Grīviņa foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv