Invalīds blakus. Vai pieņemsim?
Latvijā tiek rakstītas deinstitucionalizācijas programmas, kas nozīmē: arvien mazāk cilvēkiem ar smagiem funkcionāliem un garīgās attīstības traucējumiem būtu jānonāk ilgstošās sociālās aprūpes institūcijās, bet daļai būtu jāpiedzīvo brīvlaišana. Valmierā notika saturīgs seminārs, ko rīkoja Vidzemes jauniešu integrācijas un kompetenču centrs, realizējot Ziemeļvalstu Ministru padomes atbalstīto projektu «Learning in Doing and Working Together». Tā ietvaros bija pētīta cilvēku ar invaliditāti problemātika dažādos aspektos.
Seminārā par jautājumu diskutēja gan speciālo skolu, gan invalīdu atbalsta biedrību, gan sociālo institūciju pārstāvji. Vispārējais secinājums: ir laba griba integrācijas procesus sekmēt, bet pašlaik ne līdzcilvēki, ne pašvaldības deinstitucionalizācijas procesiem nav gatavas. Kāpēc? Trūkst grupu dzīvokļu, trūkst darba terapijas un dienas centru. Pašvaldību infrastruktūra nav sagatavota cilvēkiem ar nopietnu invaliditāti, trūkst finansējuma to optimāli sakārtot, pārmaiņām vajadzīgs laiks. Trūkst arī dažādu rehabilitācijas un sociālā atbalsta pakalpojumu. Līdz ar to ir nedroši brucināt esošo sistēmu, neliekot neko vietā. Vēl svarīgāk: pieņemt atšķirīgo nav gatavi līdzcilvēki.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv