Ierakstīti vēsturē
Pērn dažas no Valmierieša publikācijām bija veltītas Pirmā pasaules kara sākumam, tā norises pirmajiem mēnešiem Valmierā un Valmieras apriņķī. Īsumā atgādināšu iemeslus militārajam konfliktam: ieganstam izmantoja Sarajevas atentātu 1914. gada 15. (28.) jūnijā, kad Bosnijas serbs Gavrila Princips Sarajevā nogalināja Austroungārijas troņmantinieku erchercogu Franci Ferdinandu. Reaģējot uz notikušo, Austroungārijas valdība 10. (23.) jūlijā nekavējoties nosūtīja Serbijas valdībai ultimātu. Nosacīto 48 stundu laikā saņemtā atbilde Austriju neapmierināja un 12. (25.) jūlijā abas valstis izsludināja mobilizāciju. Trīs dienas vēlāk, 15. (28.) jūlijā Austroungārija pieteica karu Serbijai. Nu spiesta izlēmīgi rīkoties arī Krievija, 17. (30.) jūlijā izsludinot vispārējo mobilizāciju, jo tai savukārt pieteikusi karu Eiropas lielvalsts — Vācija.
Vidzemē pirmā daļējā mobilizācija 14. (27.) jūlijā, kad armijas vajadzībām sāk iesaukt 1909. – 1913. gada rezervistus no Valkas, Cēsu un Valmieras apriņķiem. Dažas dienas vēlāk topošo dzimtenes aizstāvju rindas papildināja vēl ar rezervistiem un zemessargiem jau no visiem Latvijas novadiem. Svaigi iesauktos rezervistus steidzīgi nosūtīja uz kādu no trim, šeit izvietotajām krievu korpusu daļām. Skaitliski visvairāk latviešu karavīru iekļāva XX korpusā. Situācija krasi mainījās pēc vāciešu uzbrukuma Jelgavai 1915. gada aprīļa beigās, kur cīņu laikā «[..] latvieši sevi parādīja kā drošsirdīgus un uzticamus karavīrus. Radās doma dibināt atsevišķu latviešu brīvprātīgo pulku. Plašākās latviešu aprindās aktualizējās doma, ka, izveidojot latviešu nacionālās karaspēka daļas, tās spētu pat padzīt vāciešus no Kurzemes.
MAZA UN MĪĻA. Nelielā koka stacijas ēka daudziem paliks kā pēdējā atmiņa no dzimtenes. Foto gan tapis agrāk, XX. gs. sāk. Foto no Valmieras muzeja krājuma
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv