Ielu remontus pārlūkojot
Valmierā pēdējos gados allaž trāpījies vismaz pa vienam, reizēm pat diviem vērienīgiem ielu rekonstrukcijas projektiem. Darbi šajās vietās, īpaši, ja tas kvartālā, kur remonta laikā apgrūtināta piekļuve ar auto privātmājām vai sabiedriski nozīmīgiem objektiem, rit visai saspringti – darbu veicējs allaž jūt vērotāja - kritizētāja elpu pakausī, pie tam nekad jau nevar izslēgt arī kādu pēkšņi no apakšzemes izlekušu problēmu, kas darbu grafiku var noraut ne tikai uz pāris dienām vien...
Galarezultāts, kad asfalts uzliets visās projektā paredzētajās kārtās, bruģis savā vietā un zāliens sadīdzis, parasti ir lielisks. Jāņem vērā, ka par to gādā acīgi un profesionāli zinīgi uzraugi gan no Valmieras pašvaldības puses, gan par naudu – un ne to mazāko – nolīgtie būvniecības uzraugi ar pieredzi un atbilstošiem stipriem papīriem.
Bet dabā jau iekārtots tā, ka allaž kāds par veikumu ir neapmierināts. Kā smejies – slikti ir tad, ja nedara neko, bet arī tad, kad viss paveikts, kādam atkal nav izdarīts pa prātam... Pirms vairākām nedēļām mani telefoniski patraucēja kāda kundze no svaigi rekonstruētās Kauguru ielas. Viņasprāt, galīgi garām esot gar ielas malu (privātmāju pusē) izveidotā jaunā ietve – vienos viļņu viļņos, galīgi nepieņemama, piemēram, nūjotājiem un bērnu ratiņu stūmējiem. Kā zināms, sakarā ar Kauguru ielu šogad izvērtās polemika par to, ka, lūk, veloceliņš neesot Eiropas platuma un pie tam vēl nepareizajā pusē, t.i., nevis gar ielas brauktuvei tuvāko malu, bet otrpus trotuāra daļai.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv