Globālās sasilšanas aukstums
Satraucamies par globālo sasilšanu, bet ne tikai Latvijai, arī visai Eiropai pāri veļas tāds aukstuma vilnis, kāds nav pieredzēts gadu desmitiem. Kas notiek? Meteorologi atbild, ka šis aukstums arī ir viena no globālās sasilšanas izpausmēm, un apgalvo, ka globālā sasilšana notiek pat vēl straujāk, nekā bija prognozēts. Tā viens no vadošajiem itāļu meteorologiem Luka Merkali skaidro: «Ar globālo sasilšanu palielinās gan karstuma, gan aukstuma rekordi. Dienās, kamēr Eiropā sūdzamies par aukstumu, Grenlandes ziemeļos, 700 kilometrus no Ziemeļpola, temperatūra sasniegusi 0 grādus, kas šādā laikā ir 25 grādi virs normas.» Aukstās gaisa masas, kas normālos apstākļos parasti atrodas virs Arktikas, tagad novirzās vairāk uz dienvidiem. Grenlandē vēl pagājušajā nedēļā fiksēto silto laiku pētnieki jau nosaukuši par «anomāliju anomāliju».
Globālās sasilšanas ietekmē masīvā gaisa cirkulācija virs Arktikas reģiona, ko sauc par polāro virpuli un kas normālos apstākļos šajā virpulī noturēja aukstās gaisa masas, nu kļūst arvien vājāka. Kad Arktika sasilst, aukstās gaisa masas tiek arvien zemāk un izraisa arī šajā pavasarī piedzīvoto aukstumu Eiropā. Pat tos klimata pārmaiņu vērotājus, kuri pieredzējuši daudzas ekstremālas laika apstākļu epizodes, kas parasti ir bijušas īslaicīgas, šāda strauji sasilstošā Arktika ļoti satraucot. 2017. gada janvārī jūras ledus platība Arktikā vairs bija vien 13,38 miljoni kvadrātkilometru, kas ir mazākā platība kopš satelītu novērojumu sākuma pirms 38 gadiem.
AUKSTUMA VARA. Tas pat straujam strautam spēj uzvilkt ledus mēteli. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv