Gads sākas septembrī

Vēlāk gan viņš atzīstas, ka kopš mazās meitiņas Annemarijas piedzimšanas viss «pieejamais laiks», kā pats saka, tiek veltīts viņai: vairs neesot bijis ne uz vienu pasākumu. Pavisam nopietni Mārtiņš piebilst: es nebūt nesūdzos, man patīk, tas rada patiesu prieku. Lieks jautājums, kur meitiņa mācīsies, bet tētis lepni teic: mums Valmierā vispār nav nevienas sliktas skolas!

Vētra ar sirsnīgu prieku izrāda skolas plašās, skaistās un labi koptās telpas, pievērš manu uzmanību patīkamajai krāsu gammai sienu apdarē un ērtajiem bērnu skapīšiem. Gaiteņi plaši, lielajos logos staro krāšņa atvasara. Ir tas gaidu pilnais laiks PIRMS. Klusums, kas pēc dažām dienām sabirzīs mazo bērnu čalās un septembra balsīs. Sākumskolā mācās vairāk nekā pustūkstotis bērnu un strādā pāri pussimtam pedagogu.

Kur jūsu paša sākums – esat valmierietis?

Pilnīgi. Visi mani skolas gadi Viesturos pagājuši! Tur mana omīte mācījusies, mamma arī. Ļoti laba skola!

Pamatosiet, kāpēc?

Vispār Valmierā ir augsts izglītības līmenis un plašs piedāvājums, katrs var atrast sev piemērotāko. Bet Viesturskolu es saistu tikai ar pozitīvām lietām, un tāds neesmu vienīgais. Es domāju, ka tieši tradīcijas, saliedēšanas pasākumi, teātra festivāli, kas rada savu burvību, un, galvenais, kopējā pozitīvā un draudzīgā atmosfēra padarījusi Viesturskolu īpašu, vienmēr tur bijuši atsaucīgi un saprotoši skolotāji. Ivars Briedis man zemapziņā saistās ar paraugu, kādam jābūt direktoram: taisnīgs, vienmēr pozitīvs, rītos sasveicinājās ar visiem, kas nāca uz skolu. Atceros, kā viņš cīnījās ar smēķēšanu: uzvalkā un kurpēs (kā vienmēr) brida pa rasoto zāli, lai noķertu pīpētājus... Vēsturi mācīja izcili. Viņš dega par savu darbu, katram audzēknim zināja vārdu un uzvārdu – tas ir lieliski, bet es vēl līdz tam neesmu ticis, pazīstu tikai klasēs, kur man stundas, un tos skolēnus, ar kuriem biežāk iznāk sarunāties, – tos gan zinu ļoti labi (smejas)...

Valmieras sākumskolas direktors MĀRTIŅŠ VĒTRA. Ārijas Romanovskas foto