Elektromobilis vai tomēr zosis?
Nobela prēmiju literatūrā 1909. gadā Selma Lāgerlēva saņēma par savu pasaulslaveno darbu – bērnu grāmatu Nilsa Holgersona neparastais ceļojums. Viņas aprakstītais mazais palaidnis Nils, kurš ar zostēviņu Mārtiņu aizlidoja meža zosīm līdzi uz Lapzemi, arī toreiz – pirms 110 gadiem publicētā stāstā – izmantoja ekoloģiski pilnīgi tīru un zaļu transporta līdzekli.
Savam tautietim, rakstnieces iedomu tēlam, cieši pēdās seko jau 21. gadsimtā dzimusī zviedru meitene Grēta Tūnberga. Pavisam nesen ieguvusi atpazīstamību visā pasaulē kā klimata aktīviste, tīne Grēta likusi pie malas savas skolas grāmatas un vienā mierā apceļo pasauli, pie tam izvēloties atbilstošus transporta līdzekļus. Ar jahtu augustā meitene 15 dienās šķērsoja Atlantijas okeānu un nonāca ASV, kur mērķ-tiecīgi turpināja savu misiju, piedaloties ANO Ģenerālajā asamblejā, bet nule saposusies atpakaļ uz Eiropu. Nē, ne jau uz dzimto Zviedriju, bet gan uz Spāniju, kur no 2. līdz 13. decembrim notiks pasaules klimata konference jeb COP25. Un ceļos Grēta, protams, atkal zaļi – ar turpat 15 metrus garu katamarānu La Vagabonde, kas ar četriem cilvēkiem – angļu kapteini (dāmu!), diviem austrāliešu YouTube blogeriem un Grētu – uz borta startēs no Virdžīnijas. Šī katamarāna komanda apceļo pasauli, vēršot uzmanību uz okeānam nozīmīgām problēmām, protams, arī šī misija dikti jau iederas globālajā kampaņā klimata pārmaiņu apturēšanai. Nelabvēļi un skauģi, protams, to nosauktu par dīku klenderēšanu apkārt pa pasauli, cerot aizlāpīt – tiešā un pārnestā nozīmē – caurumus atmosfērā, taču problēmas aktualitāti tas noteikti nemazina. Kāda starpība, skaļi par to deklarē zinātnieki uzvalkos vai meitēns, kuram pat vēl visas pamatskolas gudrības nav galvā nonākušas!
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv
Kas valda pār pasauli? Tā ir nauda, un tikai. Ja uz visu šo ņemšanaos ap klimatu paskatās no naudas puses , tad daudz kas top skaidrs.
Ja tiešām valda nauda, tad golobālās sasilšanas ierobežošanas pasākumi jau tuvākajos gados kļūs daudz nopietnāki, prasības stingrākas un sodi bargāki. Kapitāls (nejauciet ar kapitālismu) ilgi nevar atļauties pazaudēt vairāk nekā iegūt. Nāksies vien atteikties no daudz kā, kas klimata sabojāšana'tiek darīts vien ērtākas dzīves dēļ.Zaudējumi, ko rada dabas stihijas, to seku novēršana nu jau sāk "apēst", deldēt kapitāla tik lielu daļu, kas jau sāk apdraudēt tā atražošanu.