Eiropā par valsti jācīnās daudz spēcīgāk

Tālis Linkaits valmieriešiem teica, ka ir īpaši gandarīts par Valmieras – Rūjienas šosejas atjaunošanu, un papildus naudu autoceļu remontiem, kuru izdevies izcīnīt, pildot ministra amatu. Savukārt Gatis Eglītis, tiekoties ar Atvasara senioriem atminējās, ka laikā, kad bija labklājības ministrs, izdevies panākt vēsturiski lielāko pensiju pieaugumu.

Nepalikt par «sūnu ciemu»

Tagad Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderi gatavi startēt Eiropas parlamenta vēlēšanās, jo uzskata: «Lai kā sevi par darbiem Latvijas labā slavētu līdzšinējie Eiroparlamenta deputāti, īpaši Briselē jau divdesmit gadus strādājušie Vienotības un Nacionālas apvienības pārstāvji, būtisku uzlabojumu Latvijai viņu darbs nav nesis. Nav jau noslēpums, ka Latvija aizvien ir Eiropas lejasgalā un, ka valstī aizvien ir milzīga nevienlīdzība.»

Abi JKP politiķi uzsver, ka tā turpināt nevar. «Ir jāmainās, ir vajadzīgs daudz sparīgāks un sīkstāks darbs Briseles gaiteņos, lai Latvija būtu spēcīga valsts Eiropā, lai Latvija nebūtu Eiropas «sūnu ciems». Tikai darot, var izdarīt,» teica Tālis Linkaits. Viņu papildināja Gatis Eglītis: «Ir nepieciešams jauns izrāviens, jauni politiķi, kuriem ir gan zināšanas un pieredze, gan spēks cīnīties par Latvijas nacionālajām interesēm Eiropā.»

Nenoslīkt birokrātijā

Startēt nākamgad gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās Tāli Linkaitu pamudinājusi arī līdzšinējā, gana netaisnīgā kārtība, kā Latvija saņem ES fondu finansējumu un palīdzību. «Tas, ka esam ģeogrāfiski maza valsts, nenozīmē, ka mums ir maz vajadzību un, ka mūs var apdalīt. Eiropā mēs, protams, aizvien esam saņēmējvalsts, saņemam vairāk nekā maksājam kopējā katlā. Ar laiku maksāsim vairāk un saņemsim mazāk, bet vienalga, salīdzinājumā ar bagātajām valstīm mums ir vairāk vajadzības. Dzīves līmeni vajag izlīdzināt daudz straujāk, tāpēc mums ir vairāk jāaizstāv Latvijas nacionālas intereses. Arī mazs cinītis var gāzt lielu vezumu. Mums jāpanāk visu birokrātisko procesu vienkāršošana.»

Viņš vērtēja, ka birokrātija ir pārāk traka, sarežģīta un bieži vien lieka. «Atceros, ka man kā satiksmes ministram bija ļoti daudz jācīnās par mūsu autopārvadātāju interesēm, kur bagātās valstis mēģināja nospiest jaunās Eiropas Savienības dalībvalstis, neļaujot ienākt tirgū. Tagad arī redzam, ka Eiropas fondu projektos noteikumi kļūst arvien birokrātiskāki. Pēdējie Valkas un Valmieras gadījumi, kur radās problēmas ar ES naudas apguvi, manuprāt, ir pašas Finanšu ministrijas un Eiropas birokrātijas sistēmiskas kļūdas. Sanāk tā, ka birokrātijas kalnos, esam pazaudējuši mērķi, kāpēc ES nauda tiek piešķirta. Ir taču jāapjēdz, ka tā tiek piešķirta tieši Latvijas reģionu pacelšanai, lai ne tikai Rīgā, bet arī laukos un reģionu pilsētās būtu ražojoši uzņēmēji, būtu darba vietas.»

Uzsverot, ka Latvijas nedrīkst noslīkt Eiropas birokrātijā, Gatis Eglītis īpaši akcentēja, nacionālās intereses. «Tā, piemēram, tagad Eiropa arvien lielāku vērību pievērš tam, lai vēža ārstēšana Latvijā pietuvotos tam līmenim, kāds tas ir, piemēram, Vācijā, Beļģijā vai Zviedrijā. Tas nozīmē, ka no Eiropas mēs varam dabūt vairāk naudas kvalitatīvai un modernai onkoloģijas slimību ārstēšanai. Bet mums ir jāizdara lielāks spiediens uz Briseli, lai palīdzētu saņemt naudu, un, lai mūsu cilvēkiem būtu pieejami šie, tik vajadzīgie pakalpojumi.»

Pensijas jāceļ

Sarunā ar JKP politiķiem, seniorus īpaši interesēja, kāpēc šogad, kad cenas veikalos saskrējušas debesīs, bijusi tik niecīgā pensiju indeksācija. Lai gan Gatis Eglītis atgādināja, ka viņš savā ministrēšanas laikā panācis lielāko pensiju indeksāciju (no pagājušā gada 1. augusta vidēji par 23%), tomēr atzina, ka uzņemties atbildību par jaunās valdības darbu viņš nevarot.

Valmieras senioriem, Gatis Eglītis apsolīja, ka turpinās cīnīties par taisnīgu pensiju indeksāciju. «Pensijas ir jāceļ, līdzi cenām.» Gatis Eglītis atgādināja, ka viņš savā ministrēšanas laikā panācis lielāko pensiju indeksāciju Latvijas vēsturē - no pagājušā gada 1.augusta vidēji par 70, 80, 100 eur mēnesī klāt. Ja būtu turpinājis ministra amatā, būtu panācis pensiju nodokļa atcelšanu un daudz straujāku pensiju indeksāciju 2023. gadā.

Gandarīts par rencēniešiem

Tiekoties ar JKP politiķiem, Atvasaras kundzes bijušo satiksmes ministru Tāli Linkaitu izvaicāja arī par dzīves gājumu un interesējās, vai viņam ir kāda saistība tieši ar Valmieras novadu.

Senioriem viņš izstāstīja, ka, lai arī ir rīdzinieks, Valmieras novadu uzskatu par dzimto pusi. «Mana mamma bija no Mazsalacas. Mammas krustmāte nāca no senas Pēkšēnu dzimtas, bija jaunāko klašu skolotāja Mazsalacas vidusskolā, un šovasar, kad apmeklēju Mazsalacas muzeju Pēkšēnu dzimtas kokā sazīmēju, kur tajā esmu. Mana mamma tagad jau mirusi, bet reizēm pie sevis nodomāju, ka varbūt tieši bērnībā Mazsalacā pavadītās vasaras man radījušas interesi par transportu un satiksmi, jo krustmātei māja bija pie dzelzceļa līnijas, pa kuru naktīs brauca gari kravas vilcienu sastāvi.

Valmiera un novads man nav svešs arī tagad, vasarās bieži esmu šajā pusē, jo manai sievai Rencēnos ir lauku māja, kur izaudzējam ogas un dārzeņus. Pļauju zāli, priecājos par puķēm un daru lauku darbus.

Šovasar, kad pabeidza Valmieras – Rūjienas šosejas remontu un atjaunoja ceļa posmu no Valmieras līdz Rencēniem, dzirdēju labus vārdus, ka būdams ministrs esmu parūpējies par šīs puses cilvēkiem.

Valmieras – Rūjienas šoseja tiešām bija vienās bedrēs un ilgstoši bija ļoti sliktā stāvokli. Tāpēc esmu gandarīts, ka ministra laikā man izdevās izsist vairāk naudas ceļu remontiem un salabot arī šo autoceļu.»

Tālis Linkaits stāstīja, ka brīvākos brīžos ar ģimeni izbraukājis teju visu novadu. «Vasarās Rencēnos abonējam gan Liesmiņu, gan Ziemeļlatviju. Veikalā tiekos ar vietējiem, īpašs ir prieks par Rencēnu gardo kūku cepējām, čaklajām audējām un, protams, par Rencēnu teātri. Tā kā notikumi un runas par Valmieru un apkaimi man ir zināmi.»

Jautāts, kā un kāpēc iesaistījies politikā, Tālis Linkaits, atzina, ka liela vēlme iet politikā viņam neesot bijusi, taču, kad nejēdzību Rīgā, Ušakova un Amerika valdīšanas laikā bijis pārāk daudz, pacietības mērs bijis pilns. «Rīgā Ušakovs bija izdomājis, ka būs tāds kapu tramvajs cauri Lielajiem kapiem. Tie cilvēki, kas centās to projektu aizkavēt, bija man pazīstami un es iesaistījos cīņa pret Lielo kapu iznīcināšanu. Aicināju apkārtējo māju iedzīvotājus, taisījām akcijas pret to, sargājām kokus no izciršanas, gājām uz domi. JKP toreiz bija opozīcijā, un atbalstīja iedzīvotāju protestu. Tā pamazām sapazināmies, mums bija kopīgas vērtības un, kad nāca Saeimas vēlēšanas, iesaistījos partijā.

Domāju, ka mums bija un ir laba profesionāļu komanda, mūsu pamatuzdevums ir attīrīt valsti no lielām korupcijas lietām un nepieļaut oligarhu nonākšanu pie varas.»

Ārijas Romanovskas foto