Dzīvot taupīgi un justies komfortabli

Inga Dukure: – Aktuālā statistika par 2021. – 2022. gada periodu vēl nav apkopota, bet 2014. – 2020. gada vērtējumā pēc Ekonomikas ministrijas datiem Valmiera un tās apkaimes namu renovācijas ziņā ir trešais aktīvākais reģions ar 112 siltinātām daudzdzīvokļu mājām. Rīgā iesniegto un līdz galam novirzīto projektu skaits attiecīgi ir 409 mājas, Liepājā 196. Savukārt procentuāli rēķinot, Valmierā jau nosiltinātas vairāk nekā puse dzīvojamo māju, un tas, ņemot vērā to kopējo skaitu, ir labākais rādītājs Latvijā.

Iedzīvotāji joprojām izrāda interesi par dzīvojamo māju atjaunošanas iespējām, taču ir viens klupšanas akmens – tehniskās dokumentācijas izstrāde. Lai pieteiktos Altum programmai Eiropas līdzfinansējuma saņemšanai, tehniskā dokumentācija ir vajadzīga, bet tas izmaksā pietiekami daudz, pie tam neatkarīgi no mājas lieluma. Iepriekš renovācijai vairāk pieteicās lielās daudzdzīvokļu mājas, tagad par to interesējas arī mazās, kurām nepieciešamo naudas uzkrājumu lielākoties nav.

Pozitīvas pārmaiņas šajā ziņā sola Ministru kabineta šī gada 27. janvārī apstiprinātie grozījumi, kas paredz iespēju saņemt arī priekšfinansējumu tehniskās dokumentācijas energoefektivitātes uzlabošanai sagatavošanai un iesniegšanai Altum Eiropas līdzfinansējuma saņemšanai būvdarbiem.

Ilmārs Skādulis: – Piebildīšu, ka iedzīvotāji tiek aicināti ne tikai siltināt māju, bet vienlaikus sakārtot inženierkomunikācijas, lai pēc dažiem gadiem pie šādiem darbiem nebūtu jāatgriežas. Ir jāapzinās, ka dažu māju tehniskais stāvoklis ir tāds, ka iekšējās komunikācijas (kanalizācija, ūdensvads, apkures sistēmas) jānomaina, un tas renovācijas projektu risinājumos tiek paredzēts.

Ieva Šakena: – Jo vairāk tiek projekta ietvaros izdarīts, jo vieglāk panākt nepieciešamos 30 siltumenerģijas ietaupījuma procentus.

I.S.: – Tomēr nav jēgas siltināt siltināšanas dēļ. Iedzīvotājiem jārada komfortablāki apstākļi, vienlaikus panākot mazākus maksājumus par apkuri.

Kas ietekmē iedzīvotāju lēmumu ieguldīt vai neieguldīt naudu mājokļa renovācijā? Vai tas ir dzīvokļa īpašnieka vecums, neuzticēšanās solītajam rezultātam, sociālekonomiskie apstākļi?

I.D.: – Ir neliela daļa gados vecāku iedzīvotāju, kuri nav ieinteresēti uzlabot dzīvokļa vērtību, iespējams, lai neatstātu parāda slogu saviem bērniem, vai arī ar domu «manam mūžam pietiks». Taču mūsu pieredze rāda, ka ēku atjaunošanai vairāk pretojas gados jauni cilvēki, ģimenes, kurām jāskolo bērni un kurām ir citas prioritātes.

Savukārt rīkoties motivē, piemēram, informācija, ka nosiltinātās kaimiņmājās iedzīvotājiem ir mazāki rēķini par siltumu. Renovēto māju ir arvien vairāk, un nu jau uz tām, kas lēmumu par siltināšanu vēl nav pieņēmušas, gandrīz vai ar pirkstu sāk rādīt.

Lēmuma pieņemšanu par labu siltināšanai ietekmē arī saistībā ar Ukrainā notiekošo izraisītais energoresursu sadārdzinājums. Cilvēki ir priecīgi par paveikto, jo, neskatoties uz apkures rēķinu lielo lēcienu, kas ir gandrīz trīsreiz augstāks, siltināto māju iedzīvotāji tomēr ir finansiāli ieguvēji.

Cik dzirdēts, bieži vien lēmumu par nama siltināšanu, pat vairākas reizes sanākot uz iedzīvotāju sapulci, nav iespējams pieņemt sapulces dalībnieku kvoruma nepietiekamības dēļ. Ņemot vērā situāciju, valdība ir lēmusi atvieglot lēmumu pieņemšanas noteikumus.

I.D.: – Noteikumi pašlaik ir izskatīšanas stadijā, taču jau tagad iedzīvotājiem ir iespēja balsot Būvniecības informācijas sistēmā (BIS). Sistēmā atrodama katras Mājas lieta (no 1. marta tā ir obligāta prasība), kā arī iespējams izziņot sapulces un tajās skatāmos jautājumus. Tomēr pieredze rāda, ka renovācijas gadījumā BIS sistēmā ielikt jautājumus iedzīvotāju nobalsošanai būs diezgan grūti, jo cilvēkiem svarīgākais ir zināt, cik būs par siltināšanu jāmaksā tieši tagad, nevis pēc tam. Tāpēc, lai visu visiem saprotami varētu izstāstīt, sapulcei jānotiek klātienē.

Pagājušajā gadā, sākoties karam Ukrainā, kā arī straujais būvniecības izmaksu kāpums cilvēkos radīja šaubas, vai nevajag būvprojektu realizēšanu atlikt. Līdz ar to sanāca rīkot vairākas atkārtotas sapulces, lai pārliecinātu dzīvokļu īpašniekus par renovācijas uzsākšanu.

I.S.: – Jaunā likumprojekta mērķis ir iekustināt procesu mājās, kur nepieciešamos 50% balsu nevar savākt, lai uzsāktu renovācijas procesu, pasūtīt tehnisko vērtējumu. Kad projekts izstrādāts un jau tiek runāts par renovācijas uzsākšanu, ieinteresēto parasti ir vairāk.

Valmierā jau ir siltinātas vairāk nekā puse māju, savukārt vienai trešdaļai māju renovāciju finansiāli neatmaksājas veikt. Tās pamatā ir koka mājas, kuras savu mūžu nokalpojušas un to atjaunošanas izmaksas būtu lielākas nekā uzbūvējot jaunas. Bet ekspluatējamas šīs mājas joprojām ir. Renovācija notiek arī Rūjienā un Mazsalacā, Rubenē, bet, skatoties citviet ap Valmieru, piemēram, Sedā un citos tālākos pagastos, renovētu māju praktiski nav. Tā ka darba vēl ir pietiekami daudz.

Vai iesaistāties arī to māju renovēšanā, kuras «Valmieras namsaimnieks» neapsaimnieko?

I.S.: – Pārējo māju iedzīvotāji veido biedrības un pašas startē renovācijas programmā, ik pa laikam mums vienīgi lūdzot kādu padomu. Katrā ziņā sadarbībai esam atvērti, piemēram, uzņemoties projektu vadību.

I.D.: – Ir iedzīvotāji, kuri, pieņemot lēmumu sākt mājas renovāciju, pārnāk namsaimnieka pārvaldībā.

Kas siltināšanas procesā jāpanāk?

I.D.: – Tiek vērtēts energoauditoru izstrādātais audits, kurā aprēķināts nākotnes ietaupījums, kam jābūt ne mazāk kā 30 procentiem. Ja tas tiek paredzēts, var pieteikties un saņemt līdzfinansējumu līdz 49% bez PVN (mazāk nekā iepriekšējos gados) no attiecināmajām izmaksām. Nosacījumus par sasniedzamo temperatūru atsevišķās telpu grupās dzīvokļos regulē citi noteikumi. Tagad obligāti ir arī telpu vēdināšanas risinājumi.

Kā ir ar celtniecības materiāliem – cik ekoloģiski, veselīgi dzīvošanai tie ir?

I.S.: – Materiāli visi ir labi, pie nosacījuma, ka tie tiek iebūvēti atbilstoši tehnoloģijai. Tādus, kas nav sertificēti, nemaz nedrīkst izmantot. Arī tehnoloģijas ir mainījušās. Pirmajās mājās, ko tepat Valmierā var vērot, fasādes ir nopelējušas. Tagad celtnieki un būvmateriālu ražotāji izdarījuši secinājumus, un celtniecības materiāli uzlaboti. Prasības materiālu kvalitātei, celtniecības tehnoloģijai ir būtiski uzlabojušās. Bažām par to, ka kaut kas ir kaitīgs veselībai, videi nedraudzīgs, nav pamata.

Vienlaikus vērojama būvmateriālu sadārdzināšanās...

I.Š.: – Ir gadījumi, kad mums jau ir noticis būvniecības iepirkums, iedzīvotāji sapulcē nobalsojuši, bet būvnieki pasaka, ka par iepriekš paredzēto cenu līgumu vairs nevar noslēgt. Taisām jaunu iepirkumu, izņemam no plānotā būvniecības daļas, kas nav saistītas ar energoefektivitāti, piemēram, kāpņutelpu remontu, sagatavojam jaunu iepirkumu un ejam uz nākamo sapulci ar cerību, ka celtnieki nepateiks, ka cenas atkal kāpušas. Vēl viens risks ir, ka uz atkārtotu sapulci var nesanākt iedzīvotāju kvorums, un atkal sāksies viss no jauna. Tā līdz darbu uzsākšanai sarunās ar banku, ar projekta izstrādi, dokumentācijas kārtošanu un visu pārējo reāli paiet divi gadi.

I.S.: – Lielākā krīze, kad nebija saprotamas cenas, tomēr jau ir aiz muguras. Arī pieredzi esam uzkrājuši. Kamēr nesāksies Maršala plāns Ukrainā, ir cerības, ka cenas vēl kādu laiku varēsim prognozēt līdz brīdim, kad beigsies karš un Ukrainā sāksies atjaunošanas darbi. Jārēķinās, ka tad, iespējams, iestāsies materiālu un būvnieku trūkums... Esošajā programmā, kas ir finiša taisnē, pašlaik procesā desmit mājas, kurās renovācija ir dažādās stadijās. Tajās visās darbi jāpabeidz un dokumentācija jānodod līdz šī gada nogalei. Nākamgad siltināšanu varēsim turpināt jau jaunajā 2022. – 2026. gada programmā.

Interesi par renovāciju izrādījuši arī vairāku māju iedzīvotāji Sedā, šobrīd aktuālas ir divas mājas Burtniekos, kā arī pa vienai mājai Trikātā un Bērzainē. Vispirms gan jāsāk ar tehnisko dokumentāciju, diemžēl projektētāji pašlaik ir ļoti noslogoti, tāpēc ir nelielas bažas, vai pagūsim projektus līdz noteiktajam termiņam, kas ir nākamā gada beigas, iesniegt.

Kāds tad īsti labums ir no māju siltināšanas, izņemot, protams, to, ka mazāk jāmaksā?

I.S.: – Palielinās īpašuma vērtība, tiek pagarināts mājas kalpošanas laiks, iedzīvotājiem apkārtējā vide, dzīvošana kļūst komfortablāka, ilgtermiņā ir iespēja ietaupīt, kā arī par 30% kā minimums tiek samazināts siltumenerģijas, vienlaikus arī CO₂ patēriņš. Tā ka ieguvums ir arī dabai.

SILTINĀŠANAS DARBI pašlaik notiek arī tā saucamajā Auseklīša mājā. Ārijas Romanovskas foto

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2022