Dzīvot līdzās

- 3.Septembris, 2024
PROJEKTS
Laikrakstā

Latviešu valodā vārds cittautietis vārda uzbūvē ietilpina gan būtību, ka personai ir cita tautība, gan vienlaikus vārda skanējums pauž toleranci pret tiem citiem. To pašu varētu pateikt, sakot sveštautietis, taču šo vārdu lietojam daudz retāk un jau ar jūtami distancētu attieksmi, jo tas, lai arī tāpat kā cittautietis nošķir savējos no citiem, it kā uzceļ neredzamu žogu un norobežo ar piesardzību vai pat neuzticēšanos. Tāpēc biežāk sakām cittautietis. Tas skan draudzīgi.

Kopš neatminamiem laikiem esam dzīvojuši kopā ar cittautiešiem. Tiesa, savulaik arī nikni kāvušies. Lai atminamies kaut vai, piemēram, Tālavas cilts un igauņu sirojumus vienam pie otra un cīņu par zemi, līdz kamēr gadsimti Laika grāmatā ir pāršķirti kā lapaspuses un mūsdienās ir tapušas jaunas, kurās igauņi ir mūsu brāļi. Pat vēl vairāk – Ipiķos savulaik dzīvojušais igauņu rakstnieks, mitologs, senislandiešu eposu tulkotājs Reinis Seps savā pieredzē un pārliecībā reiz secinājis, ka tikai «igaunis + latvietis = cilvēks».

Zviedru, krievu, vāciešu un citu tautību klātbūtne mūsu tautas vēsturē ir atstājusi tik dziļu ietekmi, ka bieži vien, īpaši runājot par kultūras mantojumu, ir grūti nošķirt, kas no visa ir kristālskaidri latvisks un radies absolūti bez ārējas ietekmes. Pat valodā, kas ir viens no spēcīgākajiem tautas identitātes balstiem, ir atrodama arī sensenā tautu mijiedarbības ietekme, kas bagātīgi sakuploja ar dialektiem un izloksnēm un šodien ir mūsu kultūras vērtība, kas būtu jākopj. Nebūs nepareizi apgalvot, ka mūsu asinīs rit arī citas tautas no aizmirsti tāliem dzimtas atzariem, nemaz nerunājot par ģimenēm mūsdienās, kas dibinātas starp latviešiem un cittautiešiem. Un tomēr mums ir bijis svarīgi mūžīgi mainīgajā pasaulē izvētīt pašas būtiskākās lietas, kas mūs atšķir no citiem un dara unikālus.

Tajā pašā laikā līdzās būšana ar cittautiešiem vēstures gaitā ir nesusi visiem pārbaudījumus – spēsim vai nespēsim saglabāt savu identitāti. Vēsture pierādīja, ka līdz šim esam spējuši, un tikai pašapzinīga tauta, kas labi izprot, ko cilvēkam nozīmē nacionālā piederība un tās saglabāšana, var nodrošināt un atbalstīt demokrātisku un cieņpilnu pastāvēšanu arī citu tautību Latvijas iedzīvotājiem. Saprotams, tas var notikt tikai ar abpusēju cieņu un apstākļos, kas neapdraud mūsu kā tautas un valsts pastāvēšanu.

Atskatoties pagātnē, jau folklorizējies ir vācieša, tāpat arī žīdiņa tēls, kas mums blakus nu dzīvos vairs tikai literatūrā, kino u.c., un līdzīgi tautas atmiņā romantizēta varētu drīz būt kādreizējā līdzāsbūšana ar kuplām čigānu saimēm. Vietās, kur viņi padomju laikos dzīvoja, cilvēku atmiņās ir palikuši savdabīgi personāži, interesanti atgadījumi, kas deva iespēju ielūkoties romu ikdienā un svētkos, mazliet piepaceļot noslēpumainības plīvuru. Piemēram, mūsu novadā Oleru ciema, Lodes un Vilpulkas ļaudīm noteikti ir gana daudz atmiņu, kas apliecinātu, kā kādreizējā līdzāspastāvēšana ir bagātinājusi vietējo sabiedrību un galvenais – mācījusi toleranci un paplašinājusi izpratni par pasaules dažādību.

***

Mūsdienās cittautībnieku jautājums ir kļuvis ikdienišķāks nekā agrāk. Līdz ar atvērtajām valsts robežām esam daudz elastīgāki un visa citādā pieņemošāki. Iespējams, tas tāpēc, ka kopumā Valmieras novads jau tradicionāli ir izteikti latvisks un mēs jūtamies droši. Pie mums nav novērotas rasisma izpausmes.

Pašlaik, kad kara dēļ Valmieras novadā patvērumu atraduši ukraiņi, viņi ir aktīvākā cittautiešu kopiena.

Pašvaldības darbā, kā arī nevalstiskajā sektorā ir pietiekami daudz organizāciju, kas nodarbojas tieši ar cittautiešu integrāciju, vai tās būtu sociālās programmas vai aktivitātes jauniešiem, vai mākslinieciskā pašdarbība. Daudz un dažādās pašvaldības aktivitātēs cittautiešu iesaiste ir pašsaprotama, nereti viņus pamudinot būt aktīvākiem un atbalstot viņu iniciatīvas.

Cittautiešus kā sabiedrības daļu mēs iepazīstam caur sportu, tāpat arī uzņēmējdarbībā, un kopš Vidzemes Augstskolas dibināšanas arī tur cittautieši ir gan mācībspēki, gan notiek dažādu citu veidu sadarbība ar cittautiešiem. Viņi, visticamāk, iedzīvotāju skaita statistikā neparādās, taču ir mūsu sabiedrības daļa.

Valmieras novadam ir daudz sadraudzības valstu, ar kuru pārstāvjiem notiek regulāras tikšanās un viesošanās citam pie cita. Satikt Valmierā vai novadā vācu delegāciju ir kļuvis gandrīz jau ikdienišķi. Pie mums viesojas japāņi, francūži, ķīnieši, zviedri u.c., un nereti viesu vizītes neaprobežojas tikai ar svinīgu pieņemšanu domē, bet izvēršas par plašāku kultūras un draudzēšanās programmu kopā ar vietējiem iedzīvotājiem, kur katrs, ja ir vēlēšanās, var sazināties un rast draudzīgus kontaktus.

Tieši tāpat starptautiska sadarbība ir sakuplojusi gan skolās, gan jauniešu organizācijās, kur notiek apmaiņas programmas, un citu valstu jaunieši pie mums uzturas vairākus mēnešus, iepazīstot mūsu kultūru un ļaujot mums mācīties atvērties jaunai pieredzei. Protams, ciemiņi pie mums nepaliek uz dzīvi, taču noteikti viņu pienesums sabiedrībai ir pietiekami svarīgs.

Tie cittautieši, kuri iekļauti tautas skaitīšanas statistikā, visbiežāk ir tie, kas te dzīvo kopš padomju laikiem, un daļa no viņiem te ir dzimuši. Nereti integrācija notikusi tik iekļaujoši, ka līdzcilvēki par viņa tautību var pat nezināt.

Iekļaujoša integrācija ar lielu pozitīvo devu ir arī reemigrējošo latviešu ģimenes, kur laulātais ir cittautietis. Tādu ģimeņu mūsu novadā nav ļoti daudz, tomēr ir spilgti piemēri par azartisku iesaistīšanos sabiedriskajā dzīvē, viņi apgūst latviešu valodu, dibina savu biznesu un veiksmīgi tajā darbojas.

***

Centrālās statistikas pārvaldes dati par tautas skaitīšanu 2000. un 2011. gadā, kā arī dati, ko sniedz eksperimentālās statistikas aprēķināšana, dod pietiekami uzskatāmu priekšstatu par cittautiešu un latviešu skaitu Valmieras novadā. Skaitļi rada pārdomas un ir satraucoši galvenokārt ar iedzīvotāju skaita vispārējo samazināšanos, kas notikusi visu tautību grupās.

Valmieras novadā 2000. gadā dzīvojuši 67 433 iedzīvotāji. 2011. gadā tautas skaitīšanā konstatēts iedzīvotāju samazinājums par teju desmit tūkstošiem. Pēc tam pakāpeniski katru gadu samazinoties dramatiskajam kritumam, bet turpinot lejupslīdi, šī gada sākumā iedzīvotāju skaits bijis 50 146.

2000. gadā mūsu novadā latviešu bija 81% no kopējā skaita, un procentuāli latviešu īpatsvars uz iedzīvotāju skaita krituma fona ir palielinājies līdz 86%.

Krievu no 8600 iedzīvotājiem 2000. gadā tagad novadā samazinājies uz pusi – 4329, kas ir no sākotnējiem 13% no kopējā skaita nokrities uz 9%.

Baltkrievu skaits laika periodā no 2000. līdz 2024. gadam ir krities no 1639 līdz 787 iedzīvotājiem jeb 2%.

Ukraiņu skaits 2000. gadā reģistrēts 740, bet 2024. gadā 661. Viņu skaits ir ļoti mainīgs, jo ukraiņu bēgļi ieinteresēti meklēt labākus dzīves apstākļus, kādus var nodrošināt attīstītākas valstis.

Poļu skaits no 689 samazinājies līdz 322 jeb 1%. Šobrīd mūsu novadā dzīvo 221 lietuvietis, kas par 140 mazāk nekā 2000. gadā. Pārējās tautības, kuras cilvēks nav vēlējies uzrādīt vai kā citādi tās netiek atsevišķi uzskaitītas, pašlaik ir kopā 906 iedzīvotāji.

Rūjiena visā laikā ir daudzināta kā latviskākā novada pilsēta, un skaitļi to apliecina, turklāt periodā kopš 2000. gada līdz šim gadam latviešu skaits ir nemainīgi 95% no kopējā skaita, kas ir lielākais novadā, jeb 2497 iedzīvotāji no 2633. Kopējais skaits 2000. gadā bija 3721.

Krievu tautības cilvēki Rūjienā šī gada sākumā bija 62, bet pirms 24 gadiem 95. Ukraiņi 23, baltkrievi 13, citas tautības 23.

Sedā no 1080 iedzīvotājiem 50% ir krievi, bet latvieši 33%. Ukraiņi 33, baltkrievi 86.

Strenčos no 1780 iedzīvotājiem skaits nokritis līdz 947. Latviešu ir 89%, krievu 8%. Pārējās tautības maz pārstāvētas.

Bērzainē no 529 iedzīvotājiem 93% ir latvieši. Pārējo tautību maz.

Brenguļu pagastā no 850 iedzīvotājiem 761 ir latvietis jeb 90%. Arī te citu tautību pārstāvju ļoti maz.

Burtniekos no 1140 iedzīvotājiem 966 latvieši, 95 krievi, 20 baltkrievi, 17 ukraiņi, 16 poļi.

Dikļos 2024. gadā reģistrēti par 463 iedzīvotājiem mazāk nekā 2000. gadā – 908 iedzīvotāji, no kuriem 830 latvieši, 37 krievi un nedaudz citu tautību cilvēku.

Līdzīgas proporcijas ir Ēvelē, Jērcēnos, Lodē, Matīšos, Mazsalacā, Plāņos, Ramatā, Sēļos, Skaņkalnē, Trikātā, Vaidavā, Vecatē un Vilpulkā.

Ipiķi, kas ir viens no mazākajiem pagastiem, iedzīvotāju skaita ziņā, šogad reģistrēti 148 iedzīvotāji, no kuriem 129 ir latvieši. Pirms 24 gadiem Ipiķos dzīvoja 382 cilvēki.

Jeru pagastā no 1476 iedzīvotājiem skaits sarucis līdz 1061, no kuriem 85% ir latvieši jeb 897 iedzīvotāji. 84 krievi un citas tautības ievērojami mazāk.

Rencēnos no 1823 iedzīvotājiem atlikuši 1268, no kuriem 91% latviešu, un ir raibāks iedzīvotāju sastāvs ar 41 krievu, 19 baltkrieviem, pa 10 ukraiņiem, poliem, lietuviešiem

Kauguru pagastā iedzīvotāju skaita kritums pārsteidzošā kārtā ir salīdzinoši mazs – no 1528 pirms 24 gadiem līdz 1308 šogad. No tiem 90% ir latvieši.

Arī Kocēni var lepoties ar salīdzinoši labiem rādītājiem, no 3087 iedzīvotājiem šobrīd tur dzīvo 2689, no kuriem latvieši 2441 jeb 91%. Krievi 131 jeb 5%.

Naukšēnos kopš 2000. gada, kad tur dzīvoja 1695 iedzīvotāji, šī gada sākumā ir vairs tikai 981. Latviešu 94%.

Valmieras pagastā dzīvo 3372 iedzīvotāji, kas 24 gadu laikā ir par 446 mazāk. No kopējā skaita 87% ir latvieši, 9% krievu jeb 305 iedzīvotāji. 26 ukraiņi un mazāks skaits citu tautību.

Zilākalnā dzīvo 720 iedzīvotāji, no kuriem 61% latviešu, bet 21% krievu, ir arī 33 baltkrievi un 16 ukraiņi. Kopējais iedzīvotāju skaits krities gandrīz uz pusi.

Valmierā iedzīvotāju skaita kritums ir mazāk krass. 2000. gadā Valmierā dzīvoja 30 632 iedzīvotāji, bet 24 gadu laikā skaits pakāpeniski samazinājies līdz 24 923. No tiem 85 % latviešu. Krievu no 15% samazinājies līdz 9% jeb 2336 iedzīvotāji. 357 baltkrievi, 277 ukraiņi, 156 poļi, 100 lietuvieši un 408 citu tautību pārstāvji.

 

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.Par projekta «Vidzemnieka kods» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2024.LV/RMA/1.6.1/007


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru