Dvēseļu radinieki
Kad dienas kļūst manāmi īsākas un tumšākas, bet vakari nepielūdzami garāki, ir īstais brīdis iedegt sveci, lai klusībā padomātu un pieminētu, un varbūt pat mums nezināmajā Dvēseļu dārzā atkal satiktos ar dvēseļu radiniekiem. Katram taču tādi ir! Ne jau vienmēr tie ir mūsu asinsradinieki, visbiežāk gan dzīves laikā satikti, iepazīti un patiesi iemīļoti cilvēki, kuri ar savu personību ir iemantojuši mūsu uzticību, atstājuši neizdzēšamas pēdas mūsu raksturā, dzīves uztverē un esībā.
Veļu laiks, kas latviešu tautas tradīcijās no Miķeļiem līdz Mārtiņiem notiek no paaudzes paaudzē, ir vislabākais laiks, lai pieminētu mirušos un īpaši jau mūsu dvēseļu radiniekus, par kuriem vienmēr licies, ka esam bijuši uz viena viļņa. Veļu laiku mēdz dēvēt arī par maģisko mēnesi, jo kas tad ir Mūžīgā Dvēsele – ja ne kaut kas tik netverams, tik neredzams, tik nemateriāls, bet tajā pašā laikā ar tik spēcīgu garīgo vilkmi un ietekmi, ka bieži vien, izslēdzot veselo saprātu un ļaujoties tās maģiskajai varai, jūties tik tiešām laimīgs.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv