Degšanas mēģināšana, maksāšana un veicināšana
Viņnedēļ, tieši 13. datuma piektdienā, Miķelis trāpījās Valmieras tajā galā, kur kādreiz — i kapitālismā, i sociālismā, i atkal kapitālismā — špalerās glabājās sviesta kluči un siera rituļi, bet tagad pa milzīgo tukšo platību tekalē vien žurku bari. Jā, šad un tad tur iemaldās — varbūt pat uz ilgāku sēršanu — pa cilvēkam bez noteiktas dzīves vietas, varbūt pat vesels bomžu bariņš iemitinās šajā bezmaksas viesnīcā un dara tur visu to, ko homo sapiens ikdienā mēdz darīt. Arī uzpīpo, kad ierauts odierītis vai draudzīgi pulciņā izlakta divlitrīgā alus blašķe...
Iespējams, ka tieši tā Cempu ielas 2. numura viens gals — ar diviem stāviem — tovakar aizdegās no kāda nejauši nomesta sērkociņa vai varbūt činčika-benčika. Un sarkanais gailis braši iesēda piķa pārpilnajā jumtā, lai dziedātu tur līdz pat rīta gaismai!
Šis dzejiskais ievads Miķelim tikai tāpēc, lai apskaidrotu lasītājam, ka Valmieras un tuvākās apkārtnes pažarniekiem, īsteni bezbailīgiem vīriem, ne tik viegli nācās liesmas ierobežot un apdzēst. Vienvārdsakot, tika patērēts milzum daudz ūdens, arī degviela šurp- un prom braukšanai, vēl visādas citādas šķidras un cietas lietas, kas dzēsējiem vajadzīgas un arī krietnu naudu maksā.
VISI GALI VAĻĀ...
Foto no Miķeļa marta arhīva
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv