Daba un cilvēks ir pastāvīgā mijiedarbībā
ARITA SMALKĀ-BORISEVIČA sevi par valmierieti sauc kopš vidusskolas: «Mans lēmums bija palikt Valmierā, vēlāk mācījos arī Vidzemes Augstskolā. Rīga mani nevilināja, jo Valmieru sajūtu kā savu pilsētu. Tā man ir vieta, kur būt, jo te ir pieejama daba un miers.» Šobrīd viņas darbs ir ciešā saskarē ar rūpēm par dabu, jo viņa ir Dabas un tehnoloģiju parka «URDA» vadītāja.
Kā nonāci URDĀ?
Laikam tas bija likumsakarīgi, jo man vienmēr būšana dabā un lietas, kas saistītas ar vidi, ir bijušas tuvas. Es uzaugu laukos un pie dabas esmu kopš bērna kājas. Neesmu tipiska pilsētniece, un darbs laukos man nav svešs. Domāju, ka izaicinājums būt daļai no vides izglītības realizētājiem atnāca īstajā brīdī. Šobrīd man ir gandarījums, ka esmu daļa no uzņēmuma un savas idejas varu realizēt URDĀ.
Tava izglītība vai iepriekšējā darba pieredze ir saistīta ar vides izglītību?
Mana iepriekšējā darba pieredze ir saistīta ar sabiedriskajām attiecībām un mārketingu, strādāju ar zemniekiem un kādu laiku arī pašvaldībā. Līdz ar to daba un lauki man ir bijuši klātesoši, bet tādā tiešā veidā man nebija saskares ar vides izglītību. Izaicinājums bija tas, ka kvalitatīvas zināšanas, kas attiecās uz vides kontekstu, man bija jāapgūst īsā laikā. Savukārt komunikācija, darbs ar cilvēkiem, plānošana un projektu vadība man nebija sveša.
CAUR DARBU LAUKOS radusies cieņa un mīlestība pret dabu un vidi, teic Dabas un tehnoloģiju parka «URDA» vadītāja Arita Smalkā-Boriseviča. Uģa Brālēna foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv