Covid-19 neredzamā ēna
Ir pandēmijas nodarīti postījumi, kurus redzam, fiksējam un iegrāmatojam. Saslimuši, miruši, smagas komplikācijas guvuši... Ir «blakusefekti», kurus mēs īsti nepamanām. Taču tie nav mazāk postoši. Teju vai kā tvana gāze – ne saredzama, ne saožama.
Nerunāšu par ekonomiskām un (ne)labklājības likstām. Kā viedi saka Izraēlas politiķi: ja problēma ir tikai naudā, tā nav problēma. Mūsu valdības rīcībā ir diezgan finanšu, lai saglabātu kontroli par notiekošo.
Šonedēļ publicētais Starptautiskā valūtas fonda ziņojums, kas paredz visā pasaulē, Eiropas Savienībā un Baltijas valstīs veselīgu saimniecisko attīstību (turklāt Latvija šogad būšot triju valstu līderis iekšzemes kopprodukta kāpumā!), apliecina: mūsu ekonomika ir pietiekami «vīrusdroša». Savukārt tas nozīmē, ka Latvijai arī turpmāk būs augsts kredītreitings pasaules finanšu tirgos: Krišjānis Kariņš un Jānis Reirs var būt droši, ka kādā (tpu, tpu, tpu!) vēl grūtākā brīdī šī «atvilktne» viņiem vērsies bez aizķeršanās.
Nē, stāsts ir par ko citu, neērtāku. Es tiešām negribu būt «dzeltens» vai, kā LTV «Aizliegtā paņēmiena» komanda, izpelnīties pārmetumus galīgā nekompetencē un vēlmē celt paniku. Tomēr man nekādi no prāta neiziet riebīga doma: vai savā bezjēdzībā pavisam šausmīgā tramvaja vadītāja slepkavība Liepājā nebija pavisam ekstrēma izpausme tiem rezultātiem, kas nesen gūti pētījumu centra SKDS aptaujā?
Tajā 44 procenti aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzina, ka, pēc pašu izjūtām, pēdējā gada laikā viņu mentālā veselība ir pasliktinājusies*. Cita centra nesenā aptauja uzrāda: kopš Covid-19 pandēmijas sākuma kopumā 31 procentam aptaujāto iedzīvotāju miega režīms ir kļuvis neregulārāks, un tās, protams, ir savstarpēji saistītas lietas.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv