Cilvēkus izved. Tas notiek tagad
1941. gada 14. jūnijs. No Latvijas deportēja vairāk nekā 15,5 tūkstošus cilvēku. Izveda inteliģenci, izveda zinošos, varošos un tos, kas iebilda režīmam. Veda uz attālajiem Krievijas reģioniem, veda tālu sasalumā.
Vīrus, kuri kaut kā bijuši saistīti ar Latvijas aizsardzību, kuri turējuši šauteni plecā un Latvijas vārdu sirdī... Nē, tos pat nekur tālu neveda. Viņus ieslodzīja, pratināja, spīdzināja, nomērdēja, nošāva. Iznīcināja. «Neaizmirst un pieminēt,» vienmēr teica represētie un represēto bērni. Kopš tā 14. jūnija ir pagājis 81 gads. Izaugušas paaudzes. Tiem, kas karu nav pieredzējuši, mācīja neaizmirst.
Karš pieklauvēja kaimiņos, un vēsture atdzīvojās. Mēs neaizmirsīsim to genocīdu, ko piedzīvoja latvieši, latviešu dzimtas. Togad postīja Latvijas kodolu, Latvijas sirdsapziņu. 1949. gadā jau vajadzēja iznīcināt darba tikumu, Latvijas laukus. Un šī vēlme iznīcināt lielvarai nav mazinājusies. Vai tas ar mātes pienu iezīsts vai propagandas mārkā sasmelts?
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv