Cik ļoti viņi mūs grib?
Otrdien garajā TV intervijā, vaicāts par savu attieksmi pret termiņuzturēšanās atļauju Latvijā tirgošanu ārzemniekiem, viens no sakarīgākajiem mūsu valsts prātiem reālā uzņēmējdarbībā, pavisam nesen vēl lielā daudznozaru holdinga UPB valdes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns, izteicās pozitīvi. Ar piebildi, ka šos ieguldījumus Latvijā no ārzemniekiem (galvenokārt, protams, tas attiecas uz Krievijas pilsoņiem, kuri savā ziņā kļuvuši par savas ambiciozās ģeržavas ķīlniekiem) vajadzētu obligāti novirzīt uz lauku rajoniem. Liepājniekam liela taisnība, jo lauvas tiesa uzņēmumu kapitālā ieguldīto ārvalstu investīciju, kā liecina Lursoft apkopotā statistika, nonākušas galvaspilsētā — tur pērn sastūķēti gandrīz 568 miljoni eiro. Tādas nelielas porcijas — ap 28 un 11 miljoniem eiro — attiecīgi tikušas Babītes novadam un Jelgavas pilsētai, vēl pa 9 miljoniem ar astītēm Dobeles novadā un Siguldas novadā, pārējās vietās valstī nekā tik nopietna, lai par to varētu gavilēt ārpus konkrētā uzņēmuma.
Nepielūdzami un precīzi skaitļi liecina, ka ārzemju investori Latvijā nebūt nealkst pēc puspamestiem bijušo kolhozu brigāžu centriem vai pēc izdemolētām kādreiz kviecošām, blējošām, maujošām un klukstošām lielfermām Latgales vai Vidzemes attālākajos nostūros. Tāpēc viņi vislabprātāk izvēlas ieguldīt Rīgā un tās apkārtnē, kur valda civilizācijas diskrētais šarms līdz ar atbilstošu infrastruktūru un kur tiešās investīcijas piesaistījuši vidēji vismaz 14% uzņēmumu, kamēr pārējos reģionos ārvalstu kapitāla piešprices izpelnījušies vidēji vien ap 4% biznesa projektu. Statistika ir ļoti daiļrunīga: Rīgā investoru skaits pērn tuvojies 4 tūkstošiem (3794), bet no pārējās Latvijas Jūrmalā 133 investori, Liepājā 78, Daugavpilī 62... Knapa tā interese ārpus Rīgas.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv