"Ceļojumā" uz uguns zemi Azerbaidžānu
Līdz ar pandēmijas izplatīšanos esam ierobežoti savās ceļošanas iespējās, tomēr jaunus iespaidus ikviens interesents varēja gūt, augusta izskaņā viesojoties Valmieras Jauniešu mājā, kur norisinājās Azerbaidžānas kultūras pēcpusdiena.
«Ideja radās, jo es pati biju brīvprātīgā Azerbaidžānā. Dzīvoju tur septiņus mēnešus, bet sanāca traukties mājās vīrusa dēļ. Ļoti daudz ko man tur nesanāca arī redzēt. Azerbaidžānas kultūra ir ļoti dažāda un atšķirīga no mūsējās. Sēdējām un runājām ar Valmieras novada fonda brīvprātīgajām no Azerbaidžānas Latvijā, un radās ideja par šo pasākumu,» stāsta Valmieras novada fonda pārstāve un aktīvā jauniete Samanta Berga. Pasākums bija sadalīts divās daļās, viena no brīvprātīgajām Nigara pastāstīja par kultūru, iepazīstināja ar raksturīgākajiem saldumiem, to, kā azerbaidžāņi dzer tēju un lieto ievārījumu, turklāt otra jauniete Sabine aicināja sanākušos iesaistīties un pašiem uzcept divus raksturīgākos šīs kultūras saldos ēdienus.
«Viņi cepa pahlavas un šekerburas. Abi ir deserti. Pahlavas ir kūkcepums, tāds kā kārtojums. Ņem mīklu un to izrullē plānu, nosmērē ar sviestu un tai pa visu liek tādu kā maisījumu – riekstus ar cukuru, un uzliek nākamo mīklas kārtu, līdz ir 11 kārtas, tad tās uzcep. Saldais pīrādziņš ir šekerbura. Mīklā iekšā ir valrieksti, samalti kopā ar cukuru,» tā Samanta Berga. Azerbaidžānā iedzīvotāji uzturā lieto ļoti daudz riekstu un ir vieni no to galvenajiem eksportētājiem pasaulē. Valstī deviņas klimatiskās zonas, kā rezultātā ir bagātīgi dabas resursi.»
TEORĒTISKAJĀ DAĻĀ Eiropas Solidaritātes korpusa brīvprātīgā Nigara kopā ar Samantu Bergu dalās par Azerbaidžānas kultūru. Nigara stāsta par pārsteigumiem, ar ko saskārusies Latvijā, piemēram, atšķirīgā tējas dzeršanas kultūra. E. Kristiņas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv