Ceļinieks otrajā paaudzē
Būtu jau neloģiski, ja puika, kurš bērnību pavadījis Valmieras nomalē Viršu un Kocēnu ielas rajonā, kur tolaik atradās ceļu un tiltu būves uzņēmuma Smiltenes 8. CBR divu būviecirkņu ražošanas bāzes un arī komandpunkts, būtu kļuvis, piemēram, par mūzikas skolotāju vai santehniķi... Starp citu, nu jau ar nosaukumu 8CBR smilteniešu pieturvieta Valmierā joprojām Viršu ielā 20, toties četrdesmitgadnieks ARMANDS ZVAIGZNE ir Valsts akciju sabiedrības Latvijas valsts ceļi Līgumu daļas projektu vadītājs un savā dzimtajā pusē atbildīgs par miljonus vērtiem ceļu rekonstrukcijas projektiem Valmieras - Inčukalna šosejā. Vēl jāpiebilst, ka Armanda tēvs un māte — Guntis un Anita Zvaigznes — savu darba mūžu pabeidza kā 8CBR darbinieki, savukārt brālis Jānis joprojām ir astotajos — darbu vadītājs tiltu būviecirknī. Mūsu saruna, protams, par ceļiem un tiltiem Latvijā — jauniem, veciem un atjaunojamiem.
Kā tu, Armand, nodzīvojies līdz šādam amatam? Zinu, ka esi Valmieras puika, bet nedaudz pārskrien pāri savai līdzšinējai dzīvei un darbam.
Šķiet, 1988. gadā pabeidzu varoņskolu, tiesa, tikai pamatskolu. Tad trīs gadi šķiedras profesionāli tehniskajā skolā, kur izmācījos par mērinstrumentu un elektroiekārtu elektroatslēdznieku (smaida). Protams, pa vidu iejaucās armija, no kuras gan dabūju ātrāk demobilizēties veselības stāvokļa dēļ. Tiku darbā pie Mārtiņa Brīvības Smiltenes 8. CBR tiltu būviecirknī.
Tā tev sanāca kārtīga tautas universitāte pie Vidzemē nenoliedzami gudrākā tiltu būves praktiķa!
Jā! Sākuma biju elektriķis, līdz beigās jau biju būvdarbu vadītājs.
Bet šodienas amatā tu noteikti nevarētu strādāt bez profesionālās izglītības diploma.
Protams. Šķiet, 2001. gadā neklātienē uzsāku mācības Rīgas Tehniskajā universitātē, studijas pabeidzu 2005. gadā. Paralēli tam jau 2003. gadā no astotajiem aizgāju strādāt uz tolaik saukto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv