Budžeta jostā pirmais caurums

Pagaidām gan pārlieku lielai trauksmei it kā nebūtu pamata – VID informācija apliecina, ka 2020. gada pirmajā trešdaļā nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts par 98%, t.i., plānoto 3,15 miljardu vietā iekasēti 3,08 miljardi eiro. Nu, nav tas nemaz tik slikti. Piemēram, uzņēmumu ienākumu nodoklī pat iekasēts par 4,2% vairāk, nekā plānots, plusos 10,5% virs plānotā arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis. 

Taču šī šķietamā stabilitāte ir mānīga. Patiesībā īstais apsīkums nodokļu iekasēšanā vēl tikai nāks. Kā Stabilitātes programmas projektā 2020.-2023. gadam sarēķinājuši Finanšu ministrijas ierēdņi, pandēmijas izraisītās krīzes dēļ nodokļu ieņēmumi šī gada budžetā varētu sarukt par 1,5 miljardiem eiro. Savs skats no malas uz Latviju latvietim Eiropas Komisijas ekspertu pulkā – par ekonomiku un finanšu tirgiem atbildīgajam šīs komisijas priekšsēdētājas izpildvietniekam un Latvijas ekspremjeram Valdim Dombrovskim, kurš saviem tautiešiem pavēstījis, ka mūsu valsts ekonomika šogad sarukšot par 7%, taču tas būšot mazāk nekā prognozējamais ekonomikas kritums ES kopumā – 7,4%. Sīkums, bet patīkami. Arī abiem Latvijas kaimiņiem Baltijā līdzīgas prognozes – Lietuvai mīnus 7,9%, bet Igaunijai – mīnus 6,9%. 

Uz pārējo ES valstu fona Latvijai cerīgāki cipari arī citos rādītājos. 2021. gadā, kad plānota rāpšanās ārā no pandēmijas radītās bedres, Latvijā ekonomikas pieaugums tiek prognozēts 6,4% apmērā, kamēr ES kopumā – tikai 6,1%. Arī valsts budžeta deficīta pieaugums šogad Latvijai prognozēts līdz 7,3% no iekšzemes kopprodukta, kamēr pārējām ES valstīm šis akmens kaklā vidēji plānots vēl par procentu lielāks.

Lai paliek salīdzinājumi, kas varbūt šoreiz piesardzīgi pozitīvi Latvijai, labāk palūkoties, kas tad mums pašiem iekšzemē notiek. Plānots, ka šogad Latvijā tautsaimniecībā nodarbināto skaits samazināsies vidēji par 5%. Protams, visvairāk bezdarbs trāpīs transportā, tirdzniecībā, izmitināšanas un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumos nodarbinātos, pārējās nozarēs pandēmijas ietekme varētu nebūt tik postoša. Kopējais bezdarba līmenis valstī 2020. gada beigās, kā lēš valdība, varētu sasniegt pat 11,2% (2019. gadā bija 6,3%). 

Laikam nevajadzētu cerēt, ka šogad lielus kalnus gāzīs jaunie biznesa censoņi. Kā liecina Lursoft dati, aprīlī reģistrēti tikai 444 jauni uzņēmumi, divreiz mazāk nekā 2019. gada aprīlī. Un šis ir mazākais reģistrēto jauno uzņēmumu skaits pēdējo 20 gadu laikā. Par vairāk nekā 10% gada laikā krities PVN maksātāju skaits – pērn 82798, šogad attiecīgi vien 72947. Šogad divu mēnešu laikā – no 29. februāra līdz 30. aprīlim – no 58247 līdz 72917 pieaudzis reģistrēto bezdarbnieku skaits. Bezdarba situāciju kritiski vērtē kādreizējais Latvijas mazā un vidējā biznesa eksperts Andris Lasmanis, viņaprāt, daudzas valstis, to vidū arī Latvija, ievieš dažādus pasākumus pret vīrusa izplatību, taču blakusefekts ir – mazāka ekonomika, mazāk nodokļu maksātāju, mazāk darba vietu un vairāk bezdarbnieku, bet pretī lielāki valsts tēriņi. Eksperta ierosinājums – gudrajām galvām rast risinājumu, lai cilvēki būtu nodarbināti.

Gudrākās galvas mums ir valdībā un ap to izveidotajās ekspertu grupās. Ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga vadītā darba grupa rosinājusi primāri koncentrēties uz īstermiņā risināmiem jautājumiem, vispirms ķeroties pie jau sagatavotiem, taču atliktiem lieliem projektiem, piemēram, lieliem valsts pasūtījumiem būvniecībā. Neoficiāli kuluāros jau cirkulē vairāki šādi valstiski dižobjekti – cietums Liepājā, akustiskā koncertzāle Rīgā, jauni divu dažādu drošībnieku kantori... 

Par galīgo objektu sarakstu, protams, lems valdība. Tad nu jāvēl ministriem un ministrēm tajā brīdī īpaši viedu skatu uz Latvijai šobrīd reāli nepieciešamām lietām. Un vēl – lai nesanāk kā tiem mūsu ģenerāļiem pierobežā ar tiltiem, kur līdzīgs izpildījums divās dažādās robežas vietās – par nodokļu maksātāju naudu – cenā atšķiras pat četras reizes.