Bezjēdzīgs nolemtības aplis
Nupat mūsu valstī atkal ierēdņi pošas uz kārtējo, maigi sakot, neapdomīgo soli — zem āmura nonākusi vienīgā skola Latvijā, kurā bērnus ievieto ar tiesas lēmumu — Naukšēnu sociālās korekcijas izglītības iestāde.
Protams, ir vesela bunte tā saukto ekspertu, lielākoties aizvakar augstskolu pabeigušu kundzīšu, kuras raiti argumentē šādu rīcību un klāsta, cik plašas un jaukas alternatīvas nākotnē gaida bijušos Naukšēnu specskolas audzēkņus, taču demokrātiskā sabiedrībā ir tiesības arī uz alternatīvu viedokli. Arī man tāds ir.
Divas ainiņas iz dzīves. 18. maija pēcpusdiena Māra Štromberga BMX trasē Valmierā, skatītāju tribīnes, tās no trases atdala stiepļu žogs. Pret to kāds no Rīgas kluba puikām, apmēram desmitgadnieks, ar atvēzienu krietnu pusduci reižu triec sava divriteņa priekšējo ratu. Manuprāt, žogs tādām atrakcijām gluži domāts nav. Atļaujos to zeperim aizrādīt. Puika caur pieri uz mani palūr, taču pārstāj savu braucamo bombīt pret žogu, toties mūsu domu apmaiņā iesaistās viņa tēvs ar izteiksmīgu tekstu — kam tad tas domāts?
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv
Acīgiem lasītājiem gribu atvainoties par šajā publikācijā radušos "nobīdi laikā" - abi pieminētie konkrētie datumi bija jūnijā nevis maijā.