Bezgalīgais pavediens.I
Ar patiesu prieku lasu un pārlasu mākslas zinātnieka Aivara Leiša rakstu «Kristīne Pāvuliņa. Latviskā meklētāja» novembra «Valmierietī». Autoram lieliski izdevies parādīt mūsu izcilās novadnieces daudzpusīgo, bagāto dzīves gājumu.
Arī man ir atmiņas, kas saistītas ar Kristīni Pāvuliņu. Iepazinu viņu no manas studiju un darba biedrenes Guntas Altenbergas stāstītā. Man ir arī trīs Guntas dāvināti Pāvuliņas akvareļi.
Māksliniece bieži ciemojusies pie māsas Valmierā. Māsas ģimenei, Emīlijai un Mārcim Vīnertiem, piederēja māja A. Upīša ielā, tā ir ēka, kur tagad izvietojies veikals «Agate». Šajā mājā kopš 30. gadiem kā īrnieki dzīvoja Altenbergi. Gunta tur bija piedzimusi un uzaugusi kopā ar Vīnertu mazbērniem Ziedoni un Inesi Ābomiem. Ģimenē visi Rīgas krustmāti Kristīni dēvēja par Mīļo tanti. Viņas ierašanās Valmierā vienmēr bijis gaidīts notikums. Ziedonis un Inese aizrautīgi klausījušies Mīļās tantes sarakstīto bērnu grāmatu varoņu piedzīvojumos, bet Guntai gan labāk patikušas pieaugušo sarunas par darbu «Rīgas audumā», par piedzīvoto un redzēto ekspedīcijās. Varbūt tieši šīs sarunas rosināja Guntas iztēli un lika viņai izvēlēties tekstilnieces profesiju...
KRĀŠŅUMS. Rīgas pils Sūtņu zālē atdzimis Kristīnes Pāvuliņas vadībā tapušais paklājs.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv
Kāda jēga no tādām atmiņām, kur nokopēts internetā pieejams teksts par rūpnieku Hiršu? \nesaprotu?!