Bērni un puķes nemelo
Skoliņa pašiem mazākajiem — arī tā mēdz saukt Bēbīšu skoliņu, kas jau vairāk nekā 15 gadus darbojas Valmierā, kur bērniņiem — pusgadīgiem un divgadīgiem — pirmā skolotāja ir INESE KRUJĒLE.
Vai būt par skolotāju pusgadīgam mazulim ir īpašs — darbs, atbildība, mīlestība? Grūti pat jūsu ikdienu vārdos nosaukt.
Es saku un no visas sirds jūtu, ka tas ir mans aicinājums. Bēbīšu skola noteikti ir īpaša skola. Tā ir mīļa vide, kas man ļoti pie sirds. Man tik ļoti patīk redzēt to izaugsmi, kas jāpiedzīvo gada laikā. Un pie katra bērniņa tā jāpiedzīvo, jo visi viņi atveras: kļūst drošāki, sadodas rociņās, kopā speram soļus, griežamies. Viņiem ir dziedātas dziesmiņas, skaitīti dzejolīši, visi ir izšūpoti.
Viņi jau jūs neatminēsies kā savu pirmo skolotāju, bet vecāki gan.
Un tad man liekas, ka ir labi tiem mazucīšiem likt sajust, ka tā audzinātāja, kas viņam vēlāk būs bērnudārzā, būs laba. Pirmais skolotājs, kas nereti viņu priekšā ir pirmais svešais cilvēks ārpus ģimenes, var pastāstīt, ka pasaule ir mierīga un droša, ka jāiet un jādara. Ka mamma viņu mīl un citi cilvēki arī.
Teicāt, ka skoliņu «Vindā» vadījāt 11 gadus, bet bija arī posms pirms un tagad būs posmiņš pēc.
Mani pirmie audzēkņi šogad aizgāja 10. klasē (smejas). Kad «Vindā» skoliņai atzīmējām desmit darbības gadus, rīkojām salidojumu, un daudzi bērni atnāca, nu, nepazinu jau gan (atkal smejas). Protams, izauguši, bet tas ir tik jauki.
«LAIMĪGA BĒRNĪBA ir nevis konfektēs un kārumos, bet gan mīlestībā. Galvenais ir bērnus mīlēt,» tā Bēbīšu skolas vadītāja Inese Krujēle. Jāņa Līgata foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv