Ažūrā sakta stāstīs par novadu
«Beverīnas novadam ir viens no visgreznākajiem ģerboņiem, taču informācija, ko nes ģerbonī atspoguļotā sakta, uzliek ļoti nopietnu garīgu atbildību gan novadam, gan katram no mums personīgi kā šī novada iedzīvotājam,» tā, saņemot Beverīnas novada ģerboni no Valsts prezidenta Andra Bērziņa, svinīgajā pasākumā Melngalvju namā sacīja novada domes priekšsēdētāja Cilda Purgale. Amatpersona arī atzina, ka Beverīnas novads bijis viens no pēdējiem, kuram nebija šādas īpašas rotas un informācijas zīmes, kas spilgti uzrunā katru savējo un arī novada ciemiņus.
Jāatgādina, ka viena no galvenajām ģerboņa iezīmēm, ko akcentē valsts heraldikas komisija — tam jābūt īpašam, jāatspoguļo kaut kas unikāls un vienreizējs, tikai novadam raksturīgs. Un «Liesma» jau ir rakstījusi, ka reiz Trikātas Libirtu kapulaukā tika atrasta unikāla sakta, kas datēta ar III gadsimtu. Pamazām Beverīnas novadā tā kļuva par labu darbu godināšanas zīmi, jo ažūrā sakta jau tika pasniegta tiem vietējiem, kuri ieguva «Beverīnas lepnuma» godu, un tika lēsts, ka būtu aplami arī ģerbonī neizmantot Trikātas saktu kā brīnišķīgu arheoloģisku atradumu, kas ir unikāls ne tikai Latvijas mērogā.
MĀKSLINIECE MAMMAS LOMĀ. «Esmu paņēmusi pauzi. Ļoti nozīmīgu pauzi,» tā laiku, ko pavada, auklējot meitiņu Liānu, vērtē Beverīnas novada ģerboņa māksliniece, gleznotāja Ieva Lapiņa - Strazdīte.Artjoma Oša foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv