Jūlijs Cukurs

Lai arī Liesmas ciemošanās dienā Naukšēnu apvienībā gan SIA Naukšēni izpilddirektoram JURĢIM KRASTIŅAM, gan projektu vadītājai GUNTAI BOLEI bija darīšanas galvaspilsētā, viņi laipni piekrita atbildēt uz iesūtītajiem jautājumiem.

Kā jau vairums pašvaldības policijas darbinieku, arī DZINTARS KAZAKĒVIČS šos pienākumus uzņēmies pēc dienesta valsts policijā, līdz ar to šajā darbā viņam īpašu jaunumu nav.

Jāņa Daliņa stadiona manēžā 25. februārī notikušajā Baltijas valstu U18 vecuma grupas komandu čempionātā vieglatlētikā vienu no izcilākajiem rezultātiem uzrādīja Naukšēnu vidusskolas 9. klases skolniece LORETA BĒRZIŅA, uzvarot augstlēkšanā ar 1,81 m, kas ir jauns Latvijas U18 grupas rekords.

Uz jautājumu, kā sokas, bijušais Saeimas deputāts ROMĀNS NAUDIŅŠ smaidot atbild ar vienu vārdu – izcili!, jo jau trīs mēnešus ir ārpus aktīvās politikas. 

Izvērtējot aizvadītā gada sportiskos sasniegumus, 3. martā koncertzālē «Valmiera» sveikti 179 Valmieras novada jaunie sportisti un 50 viņu treneri, savukārt par veiksmīgiem startiem Eiropas un pasaules mēroga sacensībās 50 sportisti saņēma īpašus apbalvojumus.

Savulaik humora un satīras žurnālā Dadzis bija rubrika Spurainas domas, kurā varēja lasīt dažādus asprātīgus aforismus.

Zemessardzes dibināšana 1991. gada 23. augustā bija viens no pirmajiem lēmumiem pēc Latvijas neatkarības de facto atjaunošanas. Tagad tie vīri un jaunekļi, kuri tolaik stājās zemessargos, lai sargātu savu zemi un valsti, jau tuvu vai pāri 60 gadu slieksnim, tāpēc jo aktuālāks jautājums, kas nomainīs viņus Tēvzemes aizstāvju pulkā. Par to pastāstīt lūdzu Valmieras 22. kaujas nodrošinājuma bataljona komandieri pulkvežleitnantu DMITRIJU OREŠKINU.

KASPARAM KRASTIŅAM pēc vārda kabatā nav jāmeklē – tas noprotams jau no pirmās sarunas, kad vienojamies par tikšanos, kuras laikā atklājas, ka viņam piederošajam auto servisam Baltā darbnīca iepretī Naukšēnu muižai šogad aprit apaļa jubileja. 

Ar Naukšēnu pensionāru biedrības Sarma valdes priekšsēdētāju Ingrīdu Eglīti par aizvadītajā gadā iespēto sarunājos, kad līdz biedrības valdes sēdei palicis nedaudz vairāk par stundu, tāpēc arī Ingrīda palīgos aicinājusi atbalsta komandu – biedrības lietvedi Dzintru Krievāni un valdes locekli Anitu Deičmani.

Nodibinājums «Fonds Iespēju tilts» sevi kā aktīvu nevalstisku organizāciju pieteica 2011. gadā, ar mērķi sniegt atbalstu personām ar invaliditāti, rosināt būt aktīviem pilsoņiem savā apkaimē, savā pilsētā un nodrošināt sociālo pakalpojumu sniegšanu personām ar invaliditāti.

Pagājušajā trešdienā Naukšēnu Cilvēkmuzejā tika atklāta ģeogrāfijas zinātņu doktora Jāņa Kauliņa fotogrāfiju izstāde Ceļo, kamēr vien vari!, kurā atspoguļoti Ķoņu pagasta pensionāra piedzīvojumi Himalajos.

Vairākos ziņu portālos jau vēstīts, ka bobsleja pilots OSKARS ĶIBERMANIS šo sezonu izlaidīs, lai kārtīgi sadziedētu vasarā operēto celi, tomēr, kā zināms, visticamākā informācija iegūstama tieši no pirmavota, tāpēc arī šī saruna ar pašu sportistu.

Kad iepriekšējo reizi ciemojāmies Ķoņu dzirnavās, viesu nama numuriņos norisinājās vērienīgi remontdarbi, jo pandēmijas nobremzēto viesmīlības pakalpojumu sniegšanu un piespiedu dīkstāvi saimnieki bija lēmuši izmantot lietderīgi.

SANITU MIŠKU Mirdza Čākure mums piesaka kā labāko šuvēju pasaulē, jo Sanita prot darināt ne tikai siltas segas, bet arī smalkas blūzītes un košus ņieburus Dziesmu svētku dalībniekiem. 

Valmierā nekad nav trūcis darbīgu un uzņēmīgu cilvēku, kuri ar savām idejām spējuši aizraut līdzīgi domājošos, kopīgiem spēkiem paveicot lielus darbus. Viens no šādiem pozitīviem piemēriem ir Jāņparka iedzīvotāju kopiena un tās vadītāja, Vidzemes Augstskolas lektore un pētniece, Valmieras novada Gada cilvēks ANNA BROKA, ar kuras centieniem atdzīvināts vecākais parks pilsētā.

Pašlaik, kad ūdens līmenis likteņupē Daugavā samazinājies, Jēkabpilī applūdušas vairs tikai mazdārziņu teritorijas, tomēr pilsētas sakopšana pēc speciālistu aplēsēm turpināsies vairākus mēnešus. 

20. janvāris ir diena, kad visā Latvijā liesmo 1991. gada barikāžu piemiņas ugunskuri, pie kuriem atmiņās dalās tā laika nevardarbīgās pretošanās dalībnieki.

Mūzikas pedagogs AIVARS CEPĪTIS lielāko daļu sava ražīgā darba mūža strādājis ar dažādiem paša radītiem orķestriem. Sākotnēji tie bija skolēnu pūtēju orķestri skolēnu namā, 5. vidusskolā, arī 4. vidusskolā, jo tālaika Tautas izglītības nodaļas vadītājam Mārim Rubertam bija uzstādījums, ka katrā pilsētas skolā jābūt savam orķestrim.