Nākamais aiz Raiņa
Dzeja nāk līdzi no neatminamiem laikiem, lai visemocionālāk runātu ar mums par visu. Rencēnos ir vieta, kur atnākt, atcerēties un ieklausīties savējā dzejnieka Viļa Cedriņa atstātajā literārajā mantojumā.
Dzeja nāk līdzi no neatminamiem laikiem, lai visemocionālāk runātu ar mums par visu. Rencēnos ir vieta, kur atnākt, atcerēties un ieklausīties savējā dzejnieka Viļa Cedriņa atstātajā literārajā mantojumā.
Laika pulkstenis aprīlī noskaitījis Rencēnu skolas bijušās skolotājas Lidijas Ķibermanes lielo darbu, labo nodomu un gūto sasniegumu 90 gadus. Viņas viedais gājums sācies Sinoles pagasta Mālmuižā, «Lejasbaranos» jaunsaimnieku Asmaņu ģimenē kopā ar māsu. Izglītības ceļi veduši Mālmuižas pamatskolā un Gaujienas vidusskolā, tad Fizkultūras institūtā vieglatlētikas specialitātē. Turpmākie 32 gadi veltīti vienīgai skolai Rencēnos (1953 — 1985), gan vidusskolas, gan pamatskolas audzēkņiem.
Palsmanes kultūras namā 23. februārī pulcējās skolēni, kuri piedalījās konkursā «Samīļo savu valodiņu!», viņu skolotāji, bērnu vecāki un ciemiņi. Tika atvērta grāmata ar šādu nosaukumu.
Aktīvākie skolu muzeju vadītāji un novadpētniecības darba organizatori tikās Kocēnu pamatskolā pie muzeja pedagoģes Elgas Olmanes. Mērķis bija iepazīties ar jaunizveidoto ekspozīciju, ar grāmatām, kas pašu kocēniešu vai par Kocēniem izdotas.
Aizvadīts kārtējais – četrpadsmitais – dzejniekam, reliģiju pētniekam Robertam Mūkam veltītais Riebiņu novada domes, Galēnu kultūrvēstures biedrības un R. Mūka muzeja rīkotais Vislatvijas jaunrades darbu konkurss skolēniem.
Kādu dienu pirms Ziemassvētkiem Rencēnu pamatskolā ieradās «simboliskie rūķīši» – Anita un Ilva Birkavas no kaimiņu Jeru pagasta. Anita ir prasmīga lauksaimniece un tirdzniecības darbiniece, bet viņas meita Ilva – mājturības skolotāja. Anitas (Kleimane), 1973. gada absolventes, ģimene bija nolēmusi, ka sagatavos dāvaniņas savas skolas tagadējiem skolotājiem un darbiniekiem. Nolemts – darīts! Un abas mājražotājas tās gaumīgi noformējušas un atvedušas pasniegšanai. Tā kā viņas darbojas biedrībā «Rūzele», ražojot dažādu ogu sukādes un gardus konditorejas izstrādājumus, tad sarūpētajās dāvanās – smaržīgas tīros laukos lasītas tējas un sukādes.
Rūjienas izstāžu zālē Līga Siliņa un bibliotēkas darbinieki bija sagatavojuši pārsteiguma tikšanos ar Rūjienā kādreiz dzīvojušo, vēlāk bibliotekāri, dzejnieci Liju Blūmu. Viņa labprāt piekrita trešās grāmatas atvēršanai savā dzimtajā pilsētā, jo ne jau visi ieinteresētie varēja būt klāt atvēršanas laikā Rīgā.
Sešas dienas maijā Rencēnu pagasta kultūras nama dziesmu draugu kopa «Dedzieda» ar vadītāju Jāni Timermani un Lodes vīru ansambli «Rūjmala» ar vadītāju Mirdzu Svīķi tikās Baltā galdauta svētkos Vācijā, nesot latvisku dziesmu sveicienu gan tautiešiem, gan ieinteresētajiem.
Noslēdzies Vislatvijas jaunrades darbu konkurss skolēniem «Ko gan es darītu, uzjājis Stikla kalnā?» (R. Mūks), ko rīkoja Riebiņu novada dome, Galēnu kultūrvēstures biedrība, Galēnu pamatskola un dzejnieka, filozofa, reliģiju pētnieka Roberta Mūka muzejs.
Koptajā mūzikas dārzā vienpadsmito reizi satikās Ziemeļvidzemes tautas muzikanti no septiņām grupām un trīs individuālie izpildītāji. Katrs kolektīvs bija saskaņojis uzstāšanās programmu, kā sirds jutusi, tāpēc patīkami un ieinteresēti bija klausīties skaņu saplūsmē izjustas un senas melodijas, jo tika domāts tieši par klausītāju. Par izdošanos, kopā muzicējot, uzmundrinājuma vārdus teica Burtnieku pašvaldības priekšsēdētājs Kārlis Sedvalds un Latvijas Tautas muzikantu biedrības vadītāja Iveta Dukaļska, uzsverot pasākuma labā gariņa Irēnas Garās prasmi saņemt atbalstu no pašvaldības, kas saredz, ka muzikantos ir spēks.
Veldzi dvēselei mūzikā un dziesmā dāvāja rosīgā folkloras kopas Rota vadītāja Irēna Garā, kura realizēja ieceri par dažādu ansambļu tikšanos sarīkojumā «Vīri dzied Rencēnos», taču izrādījās, ka viņi gan ir varens spēks, bet arī prasa sievu klātbūtni. Katra dziesma izgaismoja izpildītāju enerģiju laukus no Latgales līdz Rencēniem.