Arī salmu nams var būt gruntīgs
Viņš pats saka – esot šobrīd vienīgais Latvijā, kurš piedāvā no šāda materiāla ēkām ārsienas uzbūvēt, vismaz neesot dzirdējis, ka vēl kaut kur kāds ar līdzīgiem salmu paneļiem darbojas. Par sava biznesa attīstību un arī dažiem jaunumiem stāsta SIA STP (Seno tehnoloģiju parks) īpašnieks JĀNIS SAULĪTIS, runājamies joprojām viņa vienīgajā un galvenajā ražotnē – šim nolūkam pielāgotajā padomju laika vietējās kopsaimniecības svaru mājā Pidriķa centrā.
Pasakā par trim sivēntiņiem pirmais no viņiem – Nif-Nifs – uzcēla sev māju no salmiem. Vilks to aizpūta un sabrucināja ar pirmo pūtienu... Kurā brīdī tev ienāca prātā apgāzt šo pasakas loģiku un no salmiem uzbūvēt tādu māju, kuru ne tikai nevar Latvijas apstākļos iespējamais niknākais vējš, pat vētra aizpūst, bet kura arī – pretēji varbūt daudzu aizdomām – ir pietiekami ugunsizturīga?
Būs kāds desmitais gads, kopš es ar to salmu ideju nodarbojos. Pasakas ir labas, daudzi uz tām atsaucas. Tas nozīmē, ka viņiem ir bijusi laba bērnība, viņiem priekšā pasakas lasījuši vai arī paši jau lasījuši. Bet katrā pasakā iekšā arī daļa patiesības. Tie salmi jau nemaz nav tik traki, ja tai lietai pieiet no pareizās puses, tad iznāk ļoti labs rezultāts.
Cik gadu jau pagājis no brīža, kad pats savām rokām pamēģināji kaut ko no salmiem likt kopā?
Pirms mēģinājām uztaisīt pirmo salmu paneli, kādus divus gadus būvējām iekārtu, kas tepat stāv. Protams, toreiz tā bija nedaudz citādāka, jo pa šo laiku – desmit gadiem – visu laiku uzlabota, pārbūvēta un taisīta. Šķiet, uz 2012. gada Ziemassvētkiem uztaisījām pirmo tādu paneli, kuru jau nebija kauns kādam parādīt. Jā, no pirmās idejas līdz reālam panelim arī kādi trīs gadi pagāja, kad vairs nebija eksperimentāls variants, bet jau kaut kur liekams.
Kā pa šo laiku attīstījies tavs bizness? Zinu, ka esi arī pamatīgus punus pierē dabūjis vēl pavisam nesen, kad mēģināji šo lietu nolikt uz jau nedaudz rūpnieciskiem pamatiem. Atgādini, kas patraucēja...
Vispirms jau tas, ka, lai to lietu darītu rūpnieciski, nāk vesels miljons prasību, kuras, es uzskatu, tādā stadijā, līdz kurai es esmu izaudzis, man īsti nav paceļamas. Ja grib ražot Eiropas standartiem atbilstošos apstākļos, jābūt ražotnē plus 16 grādiem kā minimums, kondicionēšanas un ventilācijas iekārtām, Eiropas standartiem atbilstošam apgaismojumam, vīriešu, sieviešu tualetei un kam tik vēl... Man šobrīd reāli vajag tikai vietu, kur sniegs nesnieg uz galvas un lietus nelīst, lai nav caurvējš un lai telpā var divi cilvēki strādāt. Eiropas prasības – tas, protams, ir labi, ja to visu var atļauties, bet, ja tas jāpaņem uz kredīta un banka pēc tam atnāk un visu noņem, tad jāsāk domāt, vai man vajag bankas dēļ kaut ko labu uztaisīt un pēc tam uz mūžu būt parādniekam...
Un tomēr tu neesi savu ideju apracis, turpini tepat Pidriķī gatavot salmu mājām blokus, turpini būvēt mājas...
Jā, viss iet uz priekšu un iet uz augšu! Arī meistarība pašam ir kāpusi kalnā, ir iemaņas nākušas klāt, tāpat arī visādas palīgierīces. Agrāk mēs te sapņojām, ka varbūt divas mājas gadā varētu uztaisīt, šogad tā, kuras paneļu komplekts man līdz 20. oktobrim jānodod pasūtītājam, būs jau sestā. Domāju, ka pa četrām nedēļām visu paneļu komplektu mājai uztaisīšu.
Kurā vietā tas būs?
Pie Cēsīm. Latviešu meitene no Anglijas atvedusi sev vīru, kurš Anglijā ar šādām lietām ir bijis pazīstams. Atbrauca un paskatījās, bija diezgan pārsteigts un sajūsmā par to kvalitāti, kādu var šeit, reāli lauku šķūnī, uztaisīt. Nolīgām, ka viņu mājai blokus sataisām un vēl palīdzēsim tos arī samontēt. Pavisam nesen Cēsīs Magoņu ielā montēja lielu māju – apmēram 30 metri reiz 6 metri – no salmu paneļiem, ko es sataisīju pa diviem mēnešiem. Tas arī ir līdz šim lielākais mūsu ražotais salmu paneļu nams, ap 180 kvadrātmetru platībā. Tauta no salmiem vairs nebaidās, un tie jautājumi par degšanu un tie sivēntiņu stāsti – tie vairs neizskan. Nu jau kādu gadu neesmu dzirdējis, kā tad būs, kad man te nodegs, un kā tad man būs, kad peles te visu apēdīs... No tā es saprotu, ka cilvēki ir iepazinuši šo produktu, tā atsaucība, kas veidojas, liecina, kas vairs nav nekas svešs un ka visi to pieņem kā normālu, un viss notiek!
Cik plašā ģeogrāfijā Jāņa Saulīša&Co būvētie salmu nami un namiņi jau šodien tiek ekspluatēti Latvijā?
Tukums, Mārupe, Rauna, Valmiera, Inciems, tagad Cēsis. Un tagad beidzot būs arī pašam savējā, beidzot kurpnieks būs ticis pie zābakiem (smaida)! Tā kā pirts un maza vasaras mājiņa vienā ēkā. Pie reizes arī kā demo mājiņa, jo cilvēki brauc pie manis, grib arī kaut ko redzēt, paši savām rokām aptaustīt. Man ir grūti viņus pie kāda sūtīt, jo ne vienmēr ir laiks uzņemt viesus, kuri vēl ar visādiem jautājumiem uzbāžas... Viena daļa salmu māju īpašnieku vispār atsakās to darīt. Bet tagad man būs pašam savs namiņš šeit, Pidriķī, varēšu to izrādīt visiem interesentiem, kad vien ienāks prātā! Šī ēka – līdz 60 kvadrātmetriem – būvvaldē iekļaujas standartizētā atvieglotās saskaņošanas kategorijā, jo tur nav vajadzīgs stingrs būvprojekts un lielā papīru kaudze. Tā būs pirtiņa ar atpūtas telpu, kurā kāds, ja pieteiksies, varēs arī mierīgi pārnakšņot – apskatīt un izmēģināt, kā tas ir – gulēt salmu mājā. Domāju, ka pa divām dienām – sestdien un svētdien – samontēšu savu namiņu, uzlikšu jumtu no bezazbesta šīfera virsū un tad ķeršos klāt Cēsu pasūtījumam. Kokmateriāli jau sagatavoti, visi sazāģēti, saurbti, atliek tikai salmus likt iekšā un presēt.
Vai kaut kas salmu bloku izgatavošanas procesā pēdējā laikā būtiski mainījies?
Tās senās lietas, ko jau mūsu vectēvi un vecvectēvi izmantoja, salmi, māls un kaļķis – tā tehnoloģija pati par sevi pierādījusi, ka ir laba. Tur nekas nav jāmaina, vienkārši tajos paņēmienos, lai būtu vieglāk un ērtāk strādāt, visu laiku mēģinām kaut ko attīstīt. Pamatideja jau paliek tā pati: sataisa koka rāmi, sapresē iekšā salmus, apzāģē, un kārtībā!
Vai vari teikt, ka tehnoloģiskais process salmu māju būvniecībā tavā uzņēmumā jau atstrādāts līdz optimālajam?
Vienmēr jau gribas domāt, ka iespējams kaut ko vēl uzlabot, bet šobrīd ir tā, ka paneļu ražošanai un arī montēšanai objektā viss nepieciešamais ierīču un instrumentu komplekts – zāģi, frēzes – ir iegādāts. Šodien esam visstiprākie pa visiem laikiem, kādi mums ir bijuši! Taču tas neizslēdz, ka varbūt pēc pusgada atklāsim vēl kādu citu paņēmienu, kaut ko vēl labāku.
Tu mini – mēs. Nosauc arī savu palīgu...
Joprojām blokus gatavojam divatā, ar mani kopā strādā Ivars Ruska.
Cik viegli vai grūti sameklēt pašu galveno izejvielu – salmus?
Ar salmiem ir diezgan interesanti. Manam biznesam derīgi rudzi un ziemas kvieši. Vislabākais ir sarunāt salmus jau tad, kad zemnieks to graudu sēj. Ja nav kontaktu vai iespēju, tad jāskatās, jo līdz Jāņiem noteikti jābūt skaidrībai, kurš zemnieks būs gatavs salmus sarullēt, nevis sasmalcināt, ieart zemē vai pārdot. No daudziem apkārtējiem saņēmu atteikumus, bet liels paldies uzņēmumam Valmieras graudi, kas tepat Rūpniekos. Vācu uzņēmējs Hartviga kungs bija ļoti atsaucīgs, dabūju viņa telefona numuru, sazvanījāmies un jau pēc 20 minūtēm satikāmies. Izstāstīju, kas esmu un ar ko nodarbojos, viņš ļoti ieinteresējās. Pats viņš noorganizēja salmu ruļļu satīšanu, un es divu dienu laikā tos no lauka savācu, jo viņam ir intensīvā lauksaimniecība – kā lauks nokults, tā uzreiz vajag to apstrādāt tālāk. Arī man pašam svarīgi tos salmus ātrāk šķūnī zem jumta dabūt, lai nesalīst. 100 ruļļus pats ar savu mašīnu atvedu divarpus dienās, līdz Rūpniekiem te tikai kādi 20 kilometri. Jo man salmu kvalitāte blokā ir kardināli svarīga!
JAUNAS LIETAS SĀKUMS. Jānis Saulītis rāda speciālu no biezas ūdensizturīgā saplākšņa plates izgatavotu stūreni, kuru ievieto presē, ražotnē gatavojot nosacītu jaunumu – salmu blokus ar vienu slīpu malu.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Rakstu sērija – MĒS PAŠI» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2023.LV/RMA/03
#SIF_MAF2023
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv